/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/10/16769678t1h2aec.jpg)
Uzņēmuma vadītājam jābūt spējīgam reaģēt uz satricinājumiem un novērst uzņēmuma strādāšanu ar zaudējumiem, komentējot Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pērnā gada finanšu rādītājus, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Viņš norāda, ka līdzšinējā "airBaltic" vadītāja Martina Gausa atbrīvošana no amata bija balstīta uz vairākiem faktoriem, tai skaitā arī pamatojoties uz uzņēmuma finanšu radītājiem, kā arī biznesa plānu un budžetu.
Ministrs nesaskata Gausa atlaišanā traģēdiju, jo ik pa laikam uzņēmumiem vadītāja nomaiņa nāk par labu, ja līdz šim netika sasniegti izvirzītie mērķi.
Iepriekš Gauss norādīja, ka viņam varētu būt paredzēta kompensācija par pirmstermiņa darba līguma laušanu, jo šo paredz viņa darba līgums. Ministrs informēja, ka pašlaik dienas kārtībā netiek skatīts jautājums par kompensācijas piešķiršanu Gausam.
Ministrs neatklāja, par kādu summu varētu būt runa, bet norādīja, ka jautājumu risinās uzņēmums, nevis valsts.
TVNET jau ziņoja, ka "airBaltic" padome pirmdien, 7.aprīlī, nolēma no amata atbrīvot Gausu. "airBaltic" pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.
Gauss iepriekš sacīja, ka atlaišana no amata viņam bija pārsteigums, lai gan politiķi to jau kādu laiku pieprasīja.
Vaicāts, vai būtu ko mainījis savā darbībā, Gauss sacīja, ka "nē, es censtos vadīt uzņēmumu tādā pašā garā, jo arī šodien tas ir labs uzņēmums".
Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.
Vienlaikus "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs sacīja "airBaltic" pagaidu padome nav lēmusi par kompensāciju izmaksāšanu Gausam un patlaban šādu jautājumu nav paredzēts iekļaut darba kārtībā.
Savukārt konkurss uz "airBaltic" valdes priekšsēdētāja amatu, pēc Martinova teiktā, tiks izsludināts tuvākajā laikā.
Tāpat vēstīts, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc "airBaltic" potenciālā IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.