Vitkofs piedāvājis Trampam piekāpties Krievijas prasībām; prezidenta administrācijā radušās nesaskaņas (26)

Vitkofa un Trampa saruna notika 5. aprīlī – nepilnas divas diennaktis pēc Dmitrijeva vizītes Vašingtonā. Tikšanās laikā Vitkofs piedāvājis Trampam Krievijas vīziju par ātrāko miera sasniegšanas veidu – ASV jāatzīst četru Ukrainas apgabalu nonākšana Krievijas kontrolē, tas ir, jāatzīst Krievijas īstenotā aneksija par leģitīmu.

Kā vēsta “Reuters”, šīs ir teritorijas, kuras Krievija cenšas okupēt kopš 2022. gada. Tikmēr cits Trampa pārstāvis, ģenerālis Kīts Kellogs nostājies pret Vitkofa piedāvājumu uzsverot, ka Kijiva nekad nepiekritīs labprātīgi atdot Krievijai savas teritorijas. Viņš uzsvēris, ka piekrītot šādam piedāvājumam, tas ievērojami vājinās kā Kijivu, tā ASV pašas, jo starptautiskajā arēnā būtiski tiks iedragāta uzticamība ASV.

Aģentūra norāda, ka pēc tikšanās Baltajā namā ar Krievijas pārstāvi ASV prezidents nav pieņēmis nekādus lēmumus par ASV stratēģijas maiņu.

Vitkofa nostāja un rīcība, savukārt, ir radījusi spriedzi Trampa komandā. Tajā esošie ierēdņi faktiski piedāvā diametrāli pretējus risinājumus kara izbeigšanai – sākot no pilnīgas piekāpšanās Krievijai, beidzot ar stingras pozīcijas ieņemšanu un atbalstu Kijivai. Pretrunas īpaši saasinājās pēc Dmitrijeva vizītes Vašingtonā.

Tiek norādīts, ka ASV administrācijas ierēdņu vidū pastāv lielas nesaskaņas saistībā ar to, kā izbeigt karu Ukrainā, kas ir nonācis strupceļā. Viktofa birojs, Nacionālās drošības padome, ASV Valsts departaments, kā arī Ukrainas Ārlietu ministrija un Krievijas vēstniecība Vašingtonā nav komentējušas jaunākos izteikumus.

Atsevišķi avoti norāda, ka Vitkofa lēmums uzaicināt Dmitrijevu uz savām mājām pirms tikšanās Baltajā namā ir radījis zināmu trauksmi kā prezidenta administrācijā, tā Valsts departamentā, jo šāda rīcība ir pretrunā ar vietējo specdienestu rekomendācijām, un abu tikšanās vēlāk tika pārcelta uz “oficiālām telpām” Baltajā namā.

“Amerikāņu ierēdņi parasti izvairās uzaicināt pie sevis ciemos oficiālās Krievijas amatpersonas, jo pastāv naidīgās puses izlūkošanas riski,” norādījuši “Reuters” avoti.

Turklāt 22. martā tika publiskota skandalozā Takera Karlsona intervija ar Vitkofu, un pēc tās vairāki republikāņi ASV Kongresā pauduši bažas, un sazinājušies ar ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Maiku Volcu un valsts sekretāru Marko Rubio, lai apspriestu Vitkofa rīcību un izteikumus.

Jau 26. martā uzņēmējs Ēriks Levins, kurš ir viens no lielākajiem republikāņu partijas sponsoriem, nosūtīja vēstuli partijas grupai ar pieprasījumu atstādināt no amata Vitkofu un aizstāt viņu ar Rubio.

Tomēr neraugoties uz to, Vitkofs ir svarīga figūra, kurš bauda lielu atbalstu Trampa administrācijā. Viņa atbalstītāji uzskata, ka “pret Vitkofu ir uzsākta negodīga kampaņa”, ko īsteno “republikāņu ērgļi”, tas ir, tie republikāņi, kuri iestājas par bezkompromisa politiku attiecībā pret Krieviju.

Tiek norādīts, ka pēdējo mēnešu laikā Trampa komanda nav spējusi izstrādāt konkrētu stratēģiju sarunās ar Krieviju, bet Nacionālā drošības padome pulcējusies vien tikai reizi, kas liecina par iespējamu koordinācijas trūkumu.

Tikmēr Eiropas Savienības amatpersonas, kurām nesen ir bijis kontakts ar ASV administrāciju, paziņojušas, ka “pastāv zināms spiediens uz sarunvedēju komandu ātra rezultāta sasniegšanai, un tas rada bažas, ka ASV piekritīs soļiem, kas var atstāt graujošas sekas uz Ukrainu un drošības arhitektūru Eiropā”.

Ierēdņi, kuri savu viedokli pauduši anonīmi, paziņojuši, ka nejūt pārliecību par ASV puses noteiktajiem mērķiem. Turklāt pastāv uzskats, ka amerikāņiem nemaz nav īsta plāna, kā virzīties tālāk, un ko darīt gadījumā, ja Krievija turpinās vilkt garumā miera procesu, jo ASV administrācija, tāpat kā Tramps bija pārliecināti, ka mieru izdosies panākt ļoti ātri.