Kodolenerģija Latvijai tuvāko 25 gadu laikā varētu būt nepiemērota (5)

KEM skaidro, ka kodolenerģija bieži tiek uzskatīta par pievilcīgu enerģijas avotu, jo tā spēj nodrošināt lielu daudzumu elektroenerģija ar zemu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju līmeni, tādējādi palīdzot cīnīties ar klimata pārmaiņām.

Kodolenerģija var piedāvāt stabilu un nepārtrauktu enerģijas piegādi, kas nav atkarīga no laika apstākļiem, atšķirībā no populārākajiem AER, piemēram, saules vai vēja enerģijas.

Stratēģijā skaidrots, ka, neskatoties uz priekšrocībām, kodolenerģija var nebūt piemērota Latvijai līdz 2050.gadam vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, kodolenerģijas infrastruktūras izveide prasa ievērojamus sākotnējos ieguldījumus un ilgu laiku būvniecībai, kas var nebūt ekonomiski izdevīgi, ņemot vēra Latvijas mērogu un enerģijas pieprasījumu.

Otrkārt, kodolenerģijas izmantošana rada jautājumus par kodolatkritumu drošu pārvaldību un iespējamiem riskiem saistība ar kodolavārijām. Turklāt Latvijai jau ir daudzsološas iespējas attīstīt atjaunīgus energoresursus, piemēram, vēja, saules un biomasas enerģiju, kas var nodrošināt ilgtspējīgu un drošāku enerģijas nākotni.

Treškārt, kodolenerģijas ražošanai nepieciešamais izejmateriāls ir urāns, taču Latvijā nav ievērojamu urāna atradņu, tādēļ šis materiāls būtu jāimportē no citām valstīm, kas samazinātu valsts enerģētisko neatkarību.

Kā norāda KEM, tādējādi, lai gan kodolenerģijai ir savas priekšrocības, Latvijas kontekstā līdz 2050.gadam būtu izdevīgāk koncentrēties uz vietējo AER elektroenerģijas jaudu palielināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu.