:format(webp)/nginx/o/2025/04/13/16775347t1h131f.jpg)
ASV prezidenta Donalda Trampa sāktais tirdzniecības karš nevedas tā, kā plānots. Par to kļuva skaidrs tad, kad pēc jauno tarifu izziņošanas finanšu tirgos sākās īsts haoss. Šāda situācija radīja lielu Trampa neapmierinātību un vilšanos savos padomniekos, vēsta vācu izdevums “Bild”.
Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, pašlaik tiek meklēti vainīgie, kādēļ “atbrīvošanas diena” izvērtās krietni citādāk, nekā Tramps bija plānojis. Galvenie “vaininieki” varētu būt lielākie protekcionisma politikas aizstāvji – padomnieks tirdzniecības jautājumos Pīters Navarro, kā arī tirdzniecības ministrs Hovards Lutniks. Abi tika uzskatīti par galvenajiem tarifu celšanas plāna arhitektiem.
Īpaši asu reakciju izsaucis Navarro – nesen Trampa padomnieks izpelnījās skarbu kritiku no miljardiera un Valdības efektivitātes pārvaldes departamenta (DOGE) vadītāja Īlona Maska.
“Galvenais zaudētājs ir Navarro. Viņš, protams, joprojām Trampa acīs ir kā populistisks cīnītājs par tarifiem, tomēr viņu jau sāk uzskatīt par grēkāzi. Tas būs skaidri redzams tad, ja Trampa mēģinājums pārformēt pasaules ekonomiku beigsies ar izgāšanos,” teikts “Bild” publikācijā.
Glābt situāciju uzticēts finanšu ministram Skotam Besentam, kurš tiek uzskatīts par daudz savaldīgāku un pragmatiskāku figūru. Vašingtonā cer, ka Besents, kurš ir zināma autoritāte Volstrītā, spēs finanšu tirgos iedvest kaut nedaudz miera, un Trampa haotiskajā administrācijā viņš tiek uzskatīts par saprāta balsi.
Pagājušajā svētdienā Besents ieradās Trampa rezidencē Maralago Floridā, lai pārliecinātu prezidentu par nepieciešamību īstenot pragmatiskāku kursu. Turklāt Besents kļūs par galveno runaspersonu sarunās ar 75 pasaules valstīm.
Šie pārkārtojumi ASV administrācijas aprindās notikuši, ņemot vērā arvien pieaugošo nestabilitāti finanšu tirgos – nedēļas vidū tika novērots straujš kritums valsts obligāciju tirgū, kas teju izraisīja sistēmas krīzi. Reaģējot uz to, Tramps par 90 dienām atlika jauno sankciju ieviešanu 75 valstīm.
Šo valstu vidū netika iekļauta Ķīna. Pašlaik lielākā daļa Ķīnas preču ASV tiek ievestas ar 145% lielu nodevu, un arī Ķīna ieviesusi 125% atbildes tarifu. Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins, komentējot Baltā nama tarifu politiku paziņoja, ka “Ķīna nebaidās no tirdzniecības konflikta eskalācijas”.
Sestdien Tramps turpināja mīkstināt tarifu plānus, no tiem izslēdzot Ķīnā ražotos viedtālruņus un datorus. Izņēmumi noteikti pret citām elektroniskajām iekārtām un komponentēm, arī pusvadītājiem, saules baterijām, televizoriem, zibatmiņām, atmiņas kartēm un cietajiem diskiem.
Iepriekš vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps 2. aprīļa vakarā preses konferencē, kas iepriekš tika pieteikta kā "Atbrīvošanas diena", nāca klajā ar paziņojumiem par jaunajiem ASV tarifiem, kas tiks piemēroti daudzām pasaules valstīm, kuras viņš vaino negodīgā tirdzniecības praksē.
"Gadu desmitiem mūsu valsts ir tikusi izlaupīta un izvarota, ko darījušas tuvas un tālas valstis, gan draugi, gan ienaidnieki," sacīja Tramps.
Tramps rezervēja dažus no smagākajiem triecieniem "valstīm, kas slikti izturas pret mums", tai skaitā nosakot 49% tarifu precēm no Kambodžas, 47% - Madagaskaras, 48% - Laosas, 46% - Vjetnamas, 44% - Mjanmas, 37% - Bangladešas un Serbijas, 36% - Taizemes, 34% - Ķīnas, 32% - Indonēzijas un Taivānas, 31% - Šveices, 30% - Dienvidāfrikas, 29% - Pakistānas, 28% - Tunisijas, 27% - Kazahstānas, 26% - Indijas, 25% - Dienvidkorejas, 24% - Japānas un Malaizijas, 21% - Kotdivuāras, 20% - precēm no ES un Jordānijas, 18% - Nikaragvas, 17% - Filipīnām un Izraēlas, 15% - precēm no Norvēģijas.
78 gadus vecais Tramps tomēr sacīja, ka ir "ļoti jauks" un lielākoties nosaka tikai pusi no to tarifu apjoma, kurus šīs valstis noteikušas ASV preču eksportam.
Uzaicinātie valdības locekļi un rūpniecības uzņēmumu strādnieki līksmi reaģēja uz Trampa teikto, ka šie tarifi "padarīs Ameriku atkal bagātu".
"Šī ir Atbrīvošanas diena," sacīja Tramps, piebilstot, ka šo dienu "mūžīgi atcerēsies kā dienu, kurā amerikāņu rūpniecība atdzima, dienu, kurā tika atgūts Amerikas liktenis".
Tiesa gan, pēc šo tarifu izziņošanas finanšu tirgos sākās haoss, kā rezultātā tika pieredzēts milzīgs kritums, kurā lielākie uzņēmumi dažu dienu laikā zaudēja vairākus triljonus dolāru.