Valsts kanceleja: Atlīdzības sistēmas reforma samazina prēmiju apjomu un veidus

Atlīdzības sistēmas reforma norise, ņemot vērā pieejamos budžeta līdzekļus, esot ļoti pakāpeniska.

Valsts kancelejā pauž, ka iestāžu vadītāji ir atbildīgi par to, kā piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina atlīdzības reformas īstenošanu savā iestādē, turklāt ievērojot likumā noteikto - no pagājušā gada 1.janvāra nodarbināto mēnešalga nedrīkst būt zemāka par atbilstošās mēnešalgu grupas skalas intervāla minimumu, kas noteikts atbilstoši katra kalendārā gada bāzes mēnešalgai.

Līdztekus kancelejā piebilst, ka atlīdzības sistēmas reforma neparedz pilnīgu atteikšanos no prēmijām un piemaksām, bet samazina to apjomu un veidus.

Tāpat kancelejā atzīmē, ka arī privātajā sektorā pastāv prēmēšana vai apbalvošana par atbilstošiem vai augstiem darba rezultātiem gan individuālā, gan struktūrvienības, gan organizācijas līmenī vai to kombinācijā, un iespējamais apmērs ir robežās no 16-24% no gada mēnešalgas. Savukārt publiskajā sektorā prēmijas par gada darba rezultātiem un iespējamās naudas balvas kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 14,5% no gada mēnešalgas.

Kā LETA jau rakstīja, Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņoja, ka pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem samaksāti septiņi miljoni eiro. Prēmijas izmaksātas vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu, bet daudzviet tās izmanto, lai palielinātu izmaksāto atalgojumu, vērtē raidījums, atzīmējot, ka šāda prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem.

Kā atzīmē raidījums, divarpus gadus pēc atlīdzības reformas sākuma arvien pastāv liela nevienlīdzība dažādu ministriju darbinieku atalgojumā. Reforma paredzēja celt atlīdzību un vienlaikus atteikties no daudzām piemaksām, taču prēmiju izmaksa neejot mazumā.

Bez naudas balvām un prēmijām ministrijās izmaksā arī piemaksas. Ja tās iekļautu mēnešalgā, dažās ministrijās reformas mērķi par atalgojuma apmēru izdotos sasniegt un pat pārsniegt.