/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/04/13/16775383t1h7212.jpg)
Būtiskākais, ko pēdējā sasaukuma laikā Rīgai izdevies, ir atgūt uzticību un kļūt latviskākai, intervijā aģentūrai LETA teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).
Esot izdevies ieviest pilnīgi citādāku pārvaldību, sakārtot kapitālsabiedrības, depolitizēt to vadību.
"Ja kādreiz visur bija politikai tuvu stāvoši cilvēki, pat deputāti, tad tagad tā vairs nav. Ja kādreiz bija atklātas 40 korupcijas vai izsaimniekošanas lietas, tad tagad tādu faktiski nav, jo tā viena, ko piemin, ir saistīta ar norisēm Satiksmes ministrijā," teica Ķiris.
Pašlaik ar Rīgu sarunājoties valdības, bankas esot gatavas kreditēt, Eiropas naudas devēji esot gatavi dot naudu. Līdz ar to Rīgai izdevies piesaistīt ap 700 miljoniem eiro dažādām publiskajām investīcijām - tiltu remontiem, tramvaja līniju pārbūvei, mobilitātes punktiem, autobusu iegādei, jaunu maģistrāļu izbūvei.
"Gadiem ir runāts par apvedceļu, lai kravas neietu tranzītā caur Rīgas centru, un mēs to esam izdarījuši. Gadiem ir runāts par to, ka dzelzceļš ir jāsavieno ar Rīgas sabiedrisko transportu, un mēs esam dabūjuši naudu un būvējam pie stacijām atbilstošu piekļuvi. Par to, ka ielas sliktā stāvoklī… Mēs esam izveidojuši tādu segumu atjaunošanas sistēmu, kas sāk strādāt," teica Ķirsis.
Otrs esot vērtību bloks. Rīga kļuvusi latviskāka - nojaukti pieminekļi, kas bija viltus vēstures liecības. Ir pārdēvētas ielas, pārbūvēts Uzvaras parks. Tāpat notikusi pāreja uz mācībām valsts valodā skolās.
Savukārt tas, kas neesot izdevies, pēc Ķirša domām, ir mājokļu bloks. Esot radīti dažādi instrumenti, bet ar to ir par maz.
Kopumā mājokļu joma esot tā, ar kuru nākamajam Rīgas domes sasaukumam būs ļoti jāstrādā un, iespējams, pat jālūdz Saeimai iet uz nestandarta likumu maiņu, piemēram, ka pārvaldnieks, nepārņemot māju īpašumā, drīkst pieņemt lēmumus iedzīvotāju vietā.