Noskaties ⟩ Pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā startēs arī bijušie pilsētas mēri (1)

Jūrmalas domes vēlēšanās 2021.gadā vairāk nekā 50% balsu saņēma Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksts. Taču gadu vēlāk Latvijas Zaļā partija (LZP) izstājās no ZZS, un šis lēmums ir atbalsojies arī Jūrmalā. Šajās pašvaldību vēlēšanās abi politiskie spēki startēs katrs ar savu sarakstu. ZZS saraksta līdere kūrortpilsētā ir esošā domes priekšsēdētāja Rita Sproģe, savukārt LZP komandas galvgalī ir viņas padomnieks, bijušais mērs Truksnis.

“Jā, Rita Sproģe bija manā komandā, un joprojām mēs esam kopā arī šobrīd - tā koalīcija, kas mums ir, Zaļās partijas un Zemnieku savienības [koalīcija] Jūrmalā. Bet tā realitāte ir tāda, ka Saeimā arī tās partijas ir atsevišķi - Zaļā partija izstājās no ZZS. Protams, varēja būt opcija tāda, ka Zaļā partija startē ar Zemnieku savienību apvienotā sarakstā vienā kaut kādā kopīgā sarakstā, bet zemnieki izvēlējās startēt zem vecā zīmola,” iešanu atsevišķi skaidro Truksnis.

Ja starp Truksni un Sproģi arī ir kādas nesaskaņas, tad viņi par tām nerunā.

“Domstarpību nav. Mēs turpinām arī šobrīd strādāt kopā. Lēmumi tiek pieņemti. Kā tālāk virzīsies jautājums? Kā jau teicu, tas būs atkarīgs no tā, kas tiek ievēlēts kādā skaitliskā sastāvā. Tad arī tālāk runāsim. Sarkano līniju personīgi man nav,” saka Sproģe.

Jūrmalas pašvaldību pēdējos 12 gadus uz maiņām vadījuši tikai Truksnis un Sproģe. Kad Truksnis, pēc notiesāšanas lietā par viltus komandējumu, zaudēja deputāta statusu, viņš nepameta savu kabinetu, un kļuva par domes priekšsēdētājas Sproģes padomnieku. Paveikto darbu reklamēšanas čempions pilsētā ir tieši Truksnis, kurš jau kādu laiku pašvaldību nevada.

Uz jautājumu, cik korekti viņam ir piedēvēt sev pašvaldībā paveiktos darbus, Truksnis atbild sekojoši: “Es neesmu domes priekšsēdētājs pēdējos divus gadus, bet es arī esmu palicis, un mana komanda šeit ir palikusi, un es esmu palicis kā padomnieks arī, lai skatītos un lai palīdzētu un lai būtu kā garants tam, ka netiek mainīti kaut kādi uzstādījumi pēkšņi un visi tie solījumi, ko mēs esam devuši, tiek izpildīti.”

Jūrmalā veidojas paradoksāla situācija. Izņemot Rīgu, tā vienīgā no lielajām pilsētām ir gana turīga, lai iemaksātu naudu pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Taču, salīdzinot ar citām valstspilsētām, tai 2022.gadā bija viszemākais iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju.

“Mēs esam kūrortpilsēta, un mums nekad šeit nebūs ražošana, mums šeit nebūs pārstrāde. Mēs esam vērsti uz viesnīcu pakalpojumiem un ēdināšanas pakalpojumiem. Tieši tāpēc jūsu minētais ir, mēs atrodamies tajā zemākajā vietā [IKP rādītājā],” pauž domes priekšsēdētāja.

Opozīcija Jūrmalas domē jau gadiem kritizē pilsētā valdošās komandas darbu. Īpaši masveidīgu apbūvi pilsētā. Viesnīcu un atpūtas namu aizsegā Jūrmalā tiek celti dzīvokļi. No vienas puses tas ļauj palielināt deklarēto iedzīvotāju skaitu un attiecīgi arī nodokļus budžetā, bet nepiesaista tik daudz tūristu un darbavietu.

“Nevajag tad melot, ka tā ir viesnīca, ko jūs būvējat, ja jūs viņu pēc tam sadalāt un iedzīvotāji tur dzīvo normāli kā dzīvokļos,” saka deputāts Uldis Kronblūms, kurš šajās vēlēšanās kandidē no “Progresīvo” saraksta. Viņš turpina: “Jūrmala ir tāda iespēju zeme jeb iespēju pašvaldība. Ja jūs esat tuvu jūrai vai skaistā mežā lēti iegādājušies mežu un pārliecinājuši pašvaldības deputātus, tad jūs nākošajā dienā varat pamosties kā miljonārs.”

Cits opozīcijas politiķis, Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas vadītājs Andris Čuda atzīmē, ka pašvaldībā jau desmitgadēm nekas nav darīts, lai pilsētu attīstītu par pienācīgu kūrortu: “Mums nav neviena jauna viesnīca atvērusies. Mums būvē apartamentus, kas stāv tukši. Mums pieaug deklarēto skaits, bet uz ielām cilvēki neparādās. Pilsēta jau nevar dzīvot, ja uz ielas nav cilvēku.”

Pašreizējā domes priekšsēdētāja Sproģe atzīst, ka ir problēmas piesaistīt lielas viesnīcu ķēdes, jo trūkstot piemērotu zemes gabalu. Apartamentu celtniecību gan viņa aizstāv: “Apartamentos arī ir šī uzņēmējdarbība, jo tur gan sniegu tīra, gan ziedus stāda, gan kāpnes uzkopj un tā tālāk. Tur arī ir cilvēki, kuri strādā.”

Truksnis pārmetumus par pārspīlētu pilsētas apbūvēšanu noraida: “Tā aizsargāta pilsēta un tik apdomīgi attīstīta kā viņa ir šajos gados, es nezinu... nu tad vēl tikai varētu nedarīt galīgi neko.”

Šīs pašvaldību vēlēšanas kā iespēju atgriezties politikā saskata arī bijušais mērs Raimonds Munkevics, kuram 2018.gadā kukuļdošanas lietā piesprieda 50 000 eiro naudas sodu.

“Jā, mēs cīnīsimies. Mums jau galvenais tomēr ir pierādīt, parādīt vēlētājiem, ka tas, kas tagad ir uz plakātiem visā pilsētā, ka tas cilvēks, ko viņš saka, ka ir darbi, bet patiesībā viņš jau nav pie strādāšanas. Pavisam jocīgi, ka domes priekšsēdētāja ir pavisam cita, un padomnieks nav izvācies no domes priekšsēdētāja kabineta,” teic Munkevics.

Jūrmalā uz 15 deputātu vietām pieteikti 10 saraksti un uz vienu deputāta amatu pretendē vairāk kā desmit kandidāti.