/nginx/o/2025/04/13/16776178t1hcf0d.jpg)
Pagājušā gada Rumānijas prezidenta vēlēšanās negaidītu panākumu ieguva prokrieviskais Kelins Džordžesku. Viņam palīdzēja masīva kampaņa TikTok. Tūkstošiem kontu izplatīja saturu, kas viņu glorificēja, bet konkurentus nomelnoja. Izlūkdati atklāja, ka kampaņa organizēta Krievijā. Eiropas Komisija šobrīd izmeklē vai TikTok varēja šo dezinformāciju un politisko manipulāciju ierobežot. Šis gadījums spilgti parāda, kā mazregulēta vide var ietekmēt vēlēšanu rezultātus veselā valstī. VDD mums apliecina, ka pagaidām Krievijas ietekme uz pašvaldību vēlēšanām nav novērota. tikmēr TIKTOK popularitāte un Rumānijas pieredze liek būt piesardzīgiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
KNAB pēta kā partijas tērē, pērkot reklāmas laikus TV un radio, vides reklāmas, presē un izdodot bukletus. Kamēr vēlētāju uzmanību TikTok iespējams nopirkt ar bitcoiniem pilnībā nodzēšot naudas izcelsmes pēdas.
Vieni politiķi dzied, citi kliedz, vēl citi draud ar karu un Putina dusmām. Teiktā saturam bieži nav nozīmes, galvenais ir pareizais algoritms, lai video “izlec” pēc iespējas vairāk lietotāju telefonos. Informācijas patiesumu te neviens nepārbauda, tāpēc TIKTOK var teikt jebkura veida muļķības. Ar naudu TIKTOK algoritmu var kontrolēt un vadīt, nopērkot cilvēku uzmanību. Rumāņu žurnālisti un kolēģi no Latvijas radio izpētījuši firmas, kas darbojas šajā pelēkajā zonā. Tās pērk un pārdod lietotāju datus, kam izsekot praktiski ir neiespējami.
Paši politiķi apzinās TikTok milzu ietekmi. Premjeres Evikas Siliņas birojā, lai novērstu drošības riskus, pat ieviests atsevišķs telefons, kas paredzēts tikai šīs platformas konta satura veidošanai.
Mums zināms, ka pagājušajā nedēļā partijas “Latvija pirmajā vietā” biedriem prezentāciju sarīkojis ārvalstu PR un soctīklu konsultants. Viņš apmācījis kā pareizāk lietot TikTok, Facebook un celt partijas reitingus. Ieteikts visiem vismaz reizi dienā izveidot pozitīvu ierakstu, regulāri atbalstīt citu partijas kolēģu virtuālās aktivitātes.
Ainārs Šlesers, Saeimas deputāts (“Latvija pirmajā vietā”)
“Mēs 4 gadus būvējam soctīklos to sistēmu, jo bez sekotājiem tu soctīklos esi kā mežā tur kur nav cilvēku. Mums TikTok ir 77 tūkstoši sekotāju, man personīgi Facebook ir 65 ar pusi tūkstoši. Mums Youtube daudz sekotāju. (..) Un mēs izmantosim maksimāli”.
Viktorija Pleškāne Saeimas deputāte (“Latvija pirmajā vietā”)
“Mani, vot, nesauc neviena televīzijas kompānija ne uz vienu raidījumu (...) Tāpēc es arī izmantošu tos kanālus, kur mani var dzirdēt”.
Jānis Dombrava, Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)
“Kampaņas tiek veidotas kā nu kurā novadā, bet rēķinoties, ka nav atbalsts no partijas puses ne cik liels un tad cilvēki iztiek paši ar saviem resursiem”.
Andris Kulbergs, Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts)
“Man ir limitētas iespējas vispār uzrunāt auditoriju un TikTok ir efektīvākais. Kvalitatīvi uzrunāt - ne vienmēr. Tur var pabļaustīties par lietām”.
Kā liecina partiju iesniegtās atskaites KNAB par līdz šim priekšvēlēšanu kampaņā iztērēto aktivitātēs interneta platformās, summas ir niecīgas – no dažiem desmitiem un simtiem eiro līdz dažiem tūkstošiem. 14 no 27 partijām Facebook, Instagram, Twiter, Google vai Youtube nav maksājusi ne centa. (Tabula @np aizsūtīta) Par naudas maksāšanu TikTok satura popularizēšanai datus nav iesniegusi neviena partija.
KNAB atsaucas uz Lietuvas piemēru - tur atklāti konti, sadarbības līgumi ar influenceriem un reklāmas partneriem. Tas ļaujot pārskatāmi analizēt, kas un par ko maksā. Latvijā tik sīkas atskaites partijas nesniedz, bet to būtu jāievieš. KNAB apgalvo, ka viņi cenšas uzraudzīt šo un citas platformas. 3. aprīlī notikusi tikšanās, kurā piedalījās GOOGLE (Youtube), Facebook un Tik Tok pārstāvji.
Amīlija Raituma, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece
“Es domāju, ka mēs esam labākā situācijā kā ir bijušas citas valstis, jo es ceru - esam mācījušies no citu valstu pieredzes. Ka nebūs jāpaklūp pašiem kādā situācijā. Ir acīmredzami vairāki gadījumi bijuši pasaules praksē, kad mēs varam izvērtēt un izanalizēt, ko mēs arī esam darījuši. Analizējuši pieejas un problēmas, kas bijušas vēlēšanās un attīecīgi rīkojamies preventīvi. Pieņemsim mākslīgā intelekta grozījumi arī uz šīm vēlēšanām arī bijis rezultāts attiecībā uz problēmām, kas bijusi citās valstīs uz vēlēšanām. Kad nelikumīga kampaņa tiek organizēta piesaistot mākslīgo intelektu”.
Valsts drošības dienests “Nekā personīga” saka – TikTok un Telegram platformās saturs netiek pienācīgi uzraudzīts. Tur izplatās gan prokremliska propaganda, gan terorisma slavināšana. Krievijas ietekme uz šī gada vēlēšanām nav pamanīta.
VDD atbilde “Nekā personīga”
VDD līdz šim nav konstatējis agresorvalsts Krievijas vai citu ārvalstu mērķtiecīgus un sistemātiskus mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Tostarp VDD nav konstatējis masveidīgu viltus profilu darbību, kas būtu vērsta uz kādas politiskās partijas vai deputāta kandidāta slavināšanu vai, tieši otrādi, nomelnošanu. Vienlaikus šādu aktivitāšu risku nevar pilnībā izslēgt, tādēļ VDD turpinās pastiprinātā režīmā monitorēt Latvijas informatīvo telpu, tostarp sociālās tīklošanās vietnes.
Sigita Struberga, LATO ģenerālsekretāre
“Mazāk diskutēta tēma publiski ir zagto datu bāzu pārdošana. kas melnajā tirgū nemaksā neko dārgi, bet ir iespējams dažādiem spēlētājiem piekļūt pie mūsu datiem”.
KNAB esot nopirkuši monitoringa pakalpojumus, lai vērtētu digitālajā vidē notiekošo. Tam iztērēti 11 tūkstoš eiro. Birojā atzīst – vairāk naudas tam neesot bijis un skaidrs, ka ar šo nepietiks, lai darbu paveiktu pilnvērtīgi.
Raidieraksta “Noliktava” dalībnieks Jānis Kronis ir ne tikai aktieris, bet arī viens no Re:Baltica komandas, kurš stāsta par partiju darbiem pirms vēlēšanām. Viņš esot piesardzīgi optimistisks par KNAB un citu dienestu spēju uzraudzīt slēptos naudas maksājumus TikTok.
Jānis Kronis, Raidieraksta “Noliktava” dalībnieks, aktieris
“Es ceru, ka ir mācījušies no citu kļūdām. Bet tajā pašā laikā īsti tādas pārliecība, ka ir pavisam vienkārši izskaitļot arī nav, jo sen jau vairs nav tas laiks, kad vienkārši ienāks kontā nauda ar uzrakstu “nauda no Kremļa” – lūdzu jums. Tas viss ir daudz sarežģītāk. Es raugos ar nedaudz skepsi, bet tomēr ar cerību, ka likumuzraugošās iestādes tomēr ir mācījušās no citiem”.
Portāla TVNET galvenais redaktors uzskata, ka jebkādas kontroles iztrūkums pelēkajā un tumšajā tirgū ļauj manipulēt un ietekmēt. Tikmēr KNAB spējas rīkoties preventīvi un to novērst esot apšaubāmas.
Toms Ostrovskis, portāla TVNET galvenais redaktors
“Politiskās reklāmas sasniedz auditoriju, sasniedz vēlētājus digitālajā vidē. Uzraugošās iestādes KNAB strādā ar analogiem instrumentiem. Tas nozīmē - vai nu ir nepietiekami resursi, vai vecmodīgas metodes kā uzraudzīt. Vai influencera saruna ar politiķi ir politiska reklāma, vai “mēmes” ir politiskā reklāma vai nav, vai sponsorēts saturs ir vai nav? Vispirms KNAB un likumdevējam būtu jādefinē, kas tad ir politiskā reklāma digitālajā vidē. Kas tas tāds ir. Mums nav definīcijas. Mums ir interpretācijas par šo. Bet nav precīzas definīcijas, kas tad īsti tas ir. Daudznozaru, daudzpakāpju grupa ar tiesībām piedāvāt idejas kā šo te regulēt. Kā regulēt politiskās reklāmas politiskajā vidē. Jo līdz šim tas ir absolūti neregulēts un pilnīgi bez noteikumiem. Jāsāk ar faktu par definēšanu, kas tas tāds ir. Un tad jau iet tālāk. Vai es ticu tam, ko es saku, ka tas tā varētu realizēties. Nē”.