/nginx/o/2018/07/16/9664147t1he406.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/14/16777044t1ha9bb.png)
Par 60 Rīgas deputātu vietām cīnīsies 16 saraksti – par vienu vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Viens vārds – Juris Žuravļovs. Valūtas maiņas “Marika” un bijušais “Radio Pik” īpašnieks. Kandidējis no dažādām sīkpartijām. Šobrīd apsūdzēts par aicinājumu vērsties pret Latviju. Sarakstā vairāk nekā puse kandidātu ir vecāki par 50 gadiem. Solījumi “visu visiem” stilā – bērnudārzos un skolās viss bez maksas; sabiedriskais transports par brīvu; atcelti komunālo maksājumu parādu sodi; aizliegti geju praidi, atjaunoti padomju pieminekļi, likvidētas 30 km/h zīmes un stabiņi (pēdējie dažādās variācijās visām “krievu partijām” un LPV). Izredzes – nulle.
Kopā ar Attīstībai/Par! iepriekšējo vēlēšanu absolūtie uzvarētāji (18 vietas). Pēc Nila Ušakova (Saskaņa) korupcijas un nepotisma rēgu vajātās Rīgas piedāvāja alternatīvu – modernu, zaļu un iekļaujošu pilsētu. Par mēru kļuva Mārtiņš Staķis. Pēc sastrīdēšanās ar koalīcijas partneriem viņš pārvācās uz Eiroparlamentu Briselē (bet varat sajaukt, jo vēlēšanu plakātos viņš ir – ar mazpazīstamo mēra kandidātu Viesturu Kleinbergu), bet paši – opozīcijā. Saraksts ir gados jauns, vairāk nekā puse kandidātu ir sievietes.
Galvenie solījumi: vairāk sabiedriskā transporta joslu, drošs ceļš uz skolu, konsultatīvie referendumi, patvertnes jaunajās ēkās, līdzfinansējums daudzīvokļu namu patvertnēm, 10% budžeta sociālajām vajadzībām.
Saraksta priekšgalā – bijušie Saskaņas un Latvijas Krievu savienības biedri (un dezinformators Valentīns Jeremejevs). Līderis – Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs. Partija orientēta uz krievvalodīgo vēlētāju (86% no viņu vēlētājiem pēdējās Saeimas vēlēšanās). Panākumi galvenokārt saistīti ar Rosļikova aktivitāti sociālajos tīklos. Par Krievijas karu Ukrainā partijai “viss nav tik viennozīmīgi”.
Galvenie solījumi: apkalpošana pašvaldībā krievu valodā, pieminekļu saglabāšana, ielu nosaukumu atjaunošana, bezmaksas sabiedriskais transports un ēdināšana skolās un bērnudārzos. Sauklis “Mēs esam vairāk” – mājiens uz Rīgas etnisko sastāvu (47% latviešu).
Kādreizējais Šlesera satelīts šoreiz ZZS kažociņā. Līderis Oļegs Burovs ir “hozjaistveņņiks” – sadarbojies kā ar Saskaņu, tā tagad ar Jaunās Vienotības koalīciju. Atpazīstamību ieguva kā Rīgas “galvenais celtnieks”, bet tā dēļ viņu pavada korupcijas ēna.
Galvenie solījumi – sakārtos iekšpagalmus, jaunas sporta halles apkaimēs un stadions Lucavsalā, ierobežoti e-skūteri, pieejami mazdārziņi, lielāks pabalsts skolotājiem un 200 eiro senioru veselībai, 1500 eiro bērna piedzimšanas pabalsts, 3 miljoni apkaimju līdzdalības budžets un 5 miljoni pasākumu un tūrisma veicināšanai.
Alfrēda Rubika kādreizējā partija, kas bija iekļāvusies Saskaņā. Sūkstās par ES militarizāciju, kas novedīs pie darbaļaužu dzīves sadārdzināšanās. Uzsvars – sociālais atbalsts un narkotiku apkarošana. Izredzes – nekādas.
Lai gan Saeimā ir opozīcijā, Rīgā – ar Jauno Vienotību koalīcijā. Galvenais panākums – padomju pieminekļu nojaukšana un ielu pārdēvēšana, kas Krievijas pilnapjoma iebrukuma Ukrainā dēļ beidzot izdevās.
Sarakstā pirmais vicemērs Edvards Ratnieks, pēdējā vietā – viņa sieva. Kandidātu vidū piektā daļa ir sievietes, bet vairāk nekā puse vecāki par 50 gadiem.
Partijas programma izvairās no konkrēti izmērāmiem solījumiem – dominē vispārīgas frāzes kā “turpināsim”, “atbalstīsim”, “pilnveidosim”. Papildus ierastajiem latviskošanas uzsvariem parādījies jauns mērķis – izskaust nelegālo imigrantu uzturēšanos galvaspilsētā.
Jau krietni pirms oficiālās kampaņas sākuma partija bija izpirkusi reklāmas laukumus Rīgā, popularizējot “Pūces plānu” – un vienlaikus atgādinot vēlētājiem par saraksta līderi Juri Pūci, kura ministra karjera beidzās ar atkāpšanos saistībā ar meliem par negodīgi izmantotu Vecrīgas caurlaidi.
Saraksta augšgalā – divi bijušie ministri un politiskie pārbēdzēji: Vjačeslavs Dombrovskis un Anita Muižniece. Tālāk – domnieki un citi vairāk vai mazāk zināmi cilvēki. Vairāk nekā puse ir vecumā no 20 līdz 40 gadiem.
Galvenais solījums: līdz 2028. gadam Rīga atgūs Baltijas metropoles statusu.
No 2009. gada trīs sasaukumus dominējošais spēks Rīgas domē populārā mēra Ušakova vadībā. Agrāk ietekmīgais spēlētājs reducēts līdz saraksta līderes Regīnes Ločmeles intervijām ar Rīgas pensionāriem Ušakova vadītā pārraidē Youtube platformā.
Lai gan Ušakova vadība pārlauza pieņēmumu, ka krievu partijas vadīta Rīga nozīmētu teju tās galu, to pavadīja nepārtraukta korupcijas un nepotisma smaka. Pēc viņa atstādināšanas par nesaimnieciskumu Ušakovs pārcēlās uz Eiropas Parlamentu, un partija sāka strauji degradēties. Taču tai liktenīga bija stingra nostāja pret Krievijas iebrukumu Ukrainā (par Krimas aneksiju tā ļodzījās), kas izraisīja biedru un vēlētāju aizplūšanu. Saskaņa neiekļuva Saeimā, un atgriešanās Rīgas domē tai ir eksistenciāls izdzīvošanas jautājums.
Galvenie solījumi: nepieļaut pieminekļu nojaukšanu un ielu pārdēvēšanu, nodrošināt saziņu ar pašvaldību krievu valodā (kam vajag), trīskāršot finansējumu latviešu valodas kursiem, 200 eiro atbalsts nabadzīgajiem un pensionāru ārstniecībai, 10 000 eiro pabalsts par bērna piedzimšanu.
Pēdējos piecus gadus JV ir Rīgas domes koalīcijā un vadībā – kopš ārkārtas vēlēšanām. “Saskaņas/GKR” ilggadējo valdīšanu nomainīja “pārmaiņu koalīcija”, kurā apvienojās JV, Attīstībai/Par! un Progresīvie. Sākumā JV ieņēma vicemēra amatu, bet pēc iekšējām nesaskaņām un pārgrupēšanās mēra krēslā nonāca Vilnis Ķirsis.
JV pārziņā ir bijušas būtiskākās jomas – pilsētas finanses, satiksmes organizācija un attīstība –, līdz ar to partijai jāuzņemas atbildība par visu, kas noticis pēdējā sasaukuma laikā.
Kritiķi Ķirsim pārmet, ka viņš nedzīvo Rīgā, bet vēlas to vadīt (viņš aizstāvas, ka esot te deklarēts). Sarakstā – JV esošie deputāti, palīgi Saeimā un sabiedrībā vairāk vai mazāk zināmi ļaudis. Ieplūduši arī Par! un pajukušās JKP ex-biedri.
Programmā daudz konkrētības. Galvenie punkti: līdz 2029. gadam vidējā alga – 2700 eiro; atbalsts uzņēmējiem, kas iegulda publiskajā infrastruktūrā vai strādā ēku pirmajos stāvos; divkāršots budžets kultūrai un mākslai; uzcelta Rīgas filharmonija; miljards eiro ielu remontiem – mērķis likvidēt grants un smilšu seguma ceļus; dārgākas stāvvietas iebraucējiem, ieņēmumus novirzot jaunu tramvaju iegādei; Kundziņsalas tilts, Dienvidu tilta 4. kārta, vienotā biļete ar dzelzceļu un 15 pārsēšanās punkti pie stacijām.
Līderis – Saeimas deputāts, bijušais Ādažu mērs Māris Sprindžuks. Izvirza ne tikai mēru, bet komandu – par vicemēru vēl vienu Ādažu novada iedzīvotāju, plašākai sabiedrībai maz zināmu uzņēmēju Edgaru Bergholcu.
Saraksts raibs – deputāti un partijas darbinieki, domes ierēdņi, mācībspēki, privātā biznesā strādājošie u.c.
Galvenie solījumi: jaunu mājokļu programma jaunajām ģimenēm; bērna piedzimšanas pabalsts 500 EUR; 100 EUR trūcīgo ģimeņu skolēniem, 90% NĪN atlaide ģimenēm ar bērniem. Līdzdalības budžets 10 miljoni eiro. Vairāk stāvvietu un līdz ar to vairāk bezmaksas stundu, kā arī drošības programma Centrāltirgum un stacijai.
Kādreizējā Parex bankas struktūrvienības vadītāja Guntara Vītola vadīts sīkpartiju saraksts. Saeimas vēlēšanās startējis no Apvienotā saraksta, pozicionējas kā ekonomists un uzņēmējs, nonācis medijos, pateicoties nikniem ierakstiem sociālajos medijos. Piedāvā 8 punktu programmu, lai Rīga atgūtu Hanzas pilsētas un metropoles spozmi. Izredzes – nekādas.
Līderis – Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.
Šlesers jau vienreiz ir bijis Rīgas vicemērs – 2009.gadā. Nostrādājis nedaudz ilgāk par gadu, pameta domi un atgriezās Saeimā. Toreizējie vēlēšanu kampaņas solījumi bija ļoti līdzīgi pašreizējiem.
Sarakstā 20 procenti sieviešu. Apvienojušies daudzi pārbēdzēji no Saskaņas, GKR, virkne partijas Saeimas deputātu palīgu, radinieku, reklāmists u.c Ja Saeimā Šlesera uzvārds ievilka otro dēlu, Rīgas vēlēšanās ar tēvu startē vecākais – Edvards.
Galvenie solījumi: miljardiem lielas investīcijas (bez konkrēta skaitļa); bezmaksas sabiedriskais transports; 200 eiro gadā pensionāriem zālēm; 2000 eiro bērna piedzimšanas pabalsts; 30 procentu ierēdņu atlaišana; moderna koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs.
Partiju savulaik izveidoja tēvs, dermatologs un ekscentriskais eksdeputāts Andris Rubins. Rīgas sarakstā ir viens kandidāts – dēls Silvestrs (arī dermatologs). Izredžu nav.
Alda Gobzema kādreizējā partija pēc nebeidzamām nosaukumu maiņām pārtapusi par “Platformu 21”. Saraksta īpatnība – startē tikai sievietes. Nekādu izredžu.
Iepriekšējās domes vēlēšanās ieguva četrus mandātus un vicemēra amatu. Šīs daudzi bijušie biedri sagaida citos sarakstos. Saraksta galvgalī – Madonas domes deputāte Vita Robalte. Nekādu izredžu.
“Ģimenes vērtību” aizstāve Jūlija Stepaņenko šoreiz apvienojusi spēkus ar dezinformatoru Rūdolfu Brēmani. Saraksts eklektisks – virkne bijušo GKR un Latvijas Krievu savienības aktīvistu, eiroskeptiķi u.c. Galvenie solījumi: bezmaksas transports Rīgā deklarētajiem; bezmaksas ēdināšana skolās un bērnudārzos; bezmaksas medicīna pašvaldības iestādēs invalīdiem un pensionāriem, 2000 eiro bērna piedzimšanas pabalsts, caur puķēm – atbalsts krievu valodas mācīšanai bērnudārzos un skolās un krievu valodai saziņā ar pašvaldības iestādēm.
Piebilde: pēdējie publicētie reitingi, kas parāda vēlētāju noskaņas Rīgas vēlēšanās, ir par janvāri. Nākamie būs aprīļa otrajā pusē. Tad šis saraksts tiks papildināts ar visu partiju izredzēm. Šobrīd kā bezcerīgas marķētas tās, kas nav pietuvojušās pat 2 procentu robežai (domē iekļūst ar vismaz 5 procentiem). Partijas sarindotas sarakstu iesniegšanas secībā.