Šodienas redaktors:
Agnija Reiniece
Iesūti ziņu!

Patvertņu ierīkošanai novirzīs vairāk nekā 22 miljonus eiro ES finansējuma

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Foto: Paula Čurkste / LETA

Valsts plāno novirzīt ap 22,2 miljoniem eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma trešās kategorijas patvertņu ierīkošanai kopumā aptuveni 570 objektos, otrdien žurnālistus informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Primāri šie būs valsts un pašvaldību īpašumā esošie objekti. Vienlaikus jau patlaban pēc valsts veiktās apsekošanas patiesais trešās kategorijas patvertņu skaits ir lielāks, uzsvēra ministrs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis papildināja, ka kopumā VUGD pēc apsekošanas secinājis, ka valstī trešajai kategorijai atbilst vai daļēji atbilst 1651 objekts no visiem valsts un pašvaldību īpašumā esošajiem objektiem. Vadlīnijām neatbilst 1596 objekti, kas nevar tikt izmantoti kā trešās kategorijas patvertne. Kopumā 1651 objektā varēs patverties 510 445 cilvēki.

570 objektos, kurus uzlabos ar ES finansējumu, varēs patverties 309 909 cilvēki. Vienlaikus turpinās patvertņu aprīkošana ar informatīvām zīmēm. Līdz šim zīmes piestiprinātas pie 986 ēkām.

Valstij pieņemot attiecīgu regulējumu, noteikti sekos patvertņu sistēmas veidošana privātpersonu īpašumos, jo, pēc Valsts zemes dienesta datiem, ir aptuveni 23 000 objektu ar pagrabu vai pazemes stāvu.

Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons pavēstīja, ka kopumā no 570 objektiem, kas pretendē uz ERAF finansējumu, 148 objekti atrodas Rīgā. Trešās kategorijas patvertnes atradīsies skolās, bērnudārzos, sociālās aprūpes centros un sociālajās mājās.

Kopumā atbilstoši patvertņu vadlīnijām Rīgas pašvaldībā ir novērtēti 219 objekti kā atbilstoši vai daļēji atbilstoši trešajai kategorijai. No tiem daļa ir marķēti ar patvertņu zīmēm.

Reinsons arī informēja, ka pašvaldība patvertnes plāno izmantot arī krīzēm miera laikā, piemēram, ekstremālu dabas apstākļu gadījumos, lai iedzīvotājus, kas palikuši bez dzīvesvietas, izvietotu šajos objektos.

VUGD priekšnieks arī žurnālistus informēja, ka maijā mobilā lietotne "112 Latvija" tiks papildināta ar funkcionalitāti, kas ļaus lietotājam redzēt trīs tuvāko patvertņu atrašanās vietas.

Jau ziņots, ka Saeima marta vidū pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai kara vai katastrofas gadījumā.

Patlaban nav spēkā esoša Latvijas normatīvā akta, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu militāra konflikta vai katastrofas gadījumā.

Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz, ka patvertnes tiek iedalītas trīs kategorijās.

Pirmās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Pirmās kategorijas patvertnēm jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu, un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no pirmās kategorijas patvertnēm, otrās kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Savukārt trešās kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Likumprojekts paredz, ka pirmās kategorijas patvertnes izbūvētu jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam.

Otrās kategorijas patvertnes izbūvētu, būvējot no jauna daudzdzīvokļu mājas ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem, vispārējās izglītības iestādes, profesionālās izglītības iestādes, augstskolas, stacionārās ārstniecības iestādes un citas publiskās ēkas ar kopējo platību no 2500 kvadrātmetriem.

Trešās kategorijas patvertnes izveidotu, pielāgojot ēkas vai tās daļas, kas atrodas pagrabstāvā vai pazemes stāvā.

Komentāri
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu