/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/04/16/16781545t1he253.jpg)
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pērn iegādājies krājobligācijas par 200 000 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2024. gadu. Bet Aizvadītajā gadā Valsts prezidenta uzkrājumi bezskaidrā naudā palielinājušies, sasniedzot 179 144 eiro.
Tas ir par 84 803 eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad Rinkēviča bezskaidras naudas uzkrājumi veidoja 94 341 eiro.
No uzkrājuma summas 148 924 eiro bija AS "Swedbank" kontā, bet 1103 eiro - tiešsaistes bankā "Revolut". Vēl 4213 eiro veidoja uzkrājums dzīvības apdrošināšanas kompānijā "Swedbank Life Insurance SE" Latvijas filiālē, bet 24 902 eiro bija "Swedbank atklātajā pensiju fondā".
2022. gada beigās Rinkēviča uzkrājumi bija 342 472 eiro, 2021. gada beigās - 448 576 eiro, 2020. gada beigās - 415 827 eiro, 2019. gada beigās - 385 833 eiro, 2018. gada beigās - 344 427 eiro, 2017. gada beigās - 310 102 eiro, savukārt 2016.gada beigās - 279 327 eiro.
Pērn Rinkēvičs algā no Valsts prezidenta kancelejas saņēmis 103 262 eiro, procentos no AS "Swedbank" - 209 eiro, savukārt procentos no Valsts kases - 12 288. Tāpat Valsts prezidents saņēmis kompensāciju no "Compensa Vienna Insurance Group" Latvijas filiāles 298 eiro apmērā.
Deklarācijā norādīts, ka Valsts prezidentam pieder divi dzīvokļi - viens Rīgā, bet otrs Jūrmalā. Tāpat viņam pieder obligācijas 300 000 eiro apmērā.