Šodienas redaktors:
Agnija Reiniece
Iesūti ziņu!

“No lauka līdz galdam” — pārtikas kvalitātes garantija

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Pārtikas sistēmai, sākot no ražošanas līdz patēriņam un atkritumiem, ir liela ietekme uz vidi, veselību un pārtikas drošumu. Eiropas Savienības (ES) stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķis ir paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu ES līmenī, kas ir godīgāka, veselīgāka un videi draudzīgāka. Stratēģija ir būtiska, lai sasniegtu klimata un vides mērķus, un tā ir Eiropas zaļā kursa uzmanības centrā.

Ņemot vērā, ka viena no galvenajām sabiedrības veselības problēmām, kas aplūkota šajā stratēģijā, ir antimikrobiālā rezistence jeb baktēriju spēja pretoties ārstēšanai ar antibiotikām, viens no stratēģijas mērķiem ir līdz 2030. gadam samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomu par 50%.

Katru gadu ES vien antimikrobiālā rezistence izraisa vairāku desmitu tūkstošu cilvēku nāves gadījumu. Rezistences attīstību un izplatību veicina pretmikrobu līdzekļu lietošana gan cilvēku, gan dzīvnieku veselības aprūpē, vienalga, vai atbilstoša un nepieciešama, vai nepareiza un nevajadzīga.

Antimikrobiālā rezistence var tikt pārnesta starp cilvēkiem, dzīvniekiem un vidi gan tiešā saskarē, gan ar pārtikas ķēdes starpniecību. Līdz šim veiktās analīzes ir atklājušas saikni starp antimikrobiālo līdzekļu daudzumu, ko patērē cilvēki un produktīvie dzīvnieki, un rezistences līmeni baktērijās, taču ir pierādītas arī dažas saistības starp antimikrobiālo līdzekļu patēriņu dzīvniekiem un rezistences līmeni cilvēkiem.

Ir izdevies samazināt

Saskaņā ar Eiropas Zāļu aģentūras publicētajiem datiem, salīdzinot kopējo antibiotiku patēriņu lauksaimniecības dzīvniekiem 2018. un 2023. gadā, var ieraudzīt, cik nopietni ES dalībvalstis ir ķērušās pie antibiotiku lietošanas samazinājuma un kā vien piecu gadu laikā ir izdevies situāciju uzlabot.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Arī putnkopība gadu no gada samazina antibiotiku lietošanu, pateicoties sakārtotiem un pilnveidotiem visiem mājputnu audzēšanas posmiem. Pietiekamas infekciju kontroles un profilakses dēļ panākts, ka visā broileru dzīves laikā tiem nav jālieto antibiotikas un iegūtos gaļas produktus var droši marķēt ar zīmi “Audzēts bez antibiotikām”.

No inkubācijas olu iegūšanas līdz mājputnu audzēšanai un nobarošanai, putnkopji spēj nodrošināt visaugstākos dzīvnieku labturības un veselības standartus:

  • Putni tiek ēdināti ar īpaši sabalansētu barību, kas pagatavota no augstvērtīgām barības sastāvdaļām. Tā nodrošina gremošanas orgānu nevainojamu darbību un veicina putna dabīgās mikrofloras uzturēšanu darba kārtībā, tādējādi stiprinot putna dabīgās spējas stāties pretī mikrobu un vīrusu pasaules izaicinājumiem.
  • Vienmēr ir pieejams tīrs un svaigs dzeramais ūdens, turklāt tas pieejams dzirdnēs, kas nesamērcē pakaišus, tādejādi samazinot ar kāju veselību saistītās problēmas.
  • Putni mitinās atbilstoši iekārtotās mītnēs, kas nodrošina ērtus, fizioloģiskajām īpatnībām atbilstošus dzīves apstākļus, kuros putni aug veseli, neslimo un līdz ar to nav bijuši ārstēti.

Rūpējoties par augšanas apstākļiem, tostarp temperatūru telpās un dzīvnieku skaitu novietnēs, tiek nodrošināti tādi dzīves apstākļi, kad nepieciešamība pēc medikamentiem praktiski nepastāv.

Pārtikas kvalitātes nodrošināšana

Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Jānis Altenburgs norāda: “Par pārtikas produkta drošumu un kvalitāti ir atbildīgi pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi, sākot ar ražotāju un beidzot ar tirgotāju. Īstenojot uzraudzības principu “No lauka līdz galdam”, Pārtikas un veterinārais dienests raugās, lai ikvienā no tiem tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības un patērētājs varētu būt drošs par pārtikas produktu, ko tas iegādājas”.

Stratēģija “No lauka līdz galdam” nodrošina ne tikai kvalitatīvu pārtiku, bet arī sekmē vides ilgtspēju! Papildus, un ne mazāk būtiski, tā palīdz vietējo uzņēmumu attīstībā, konkurētspējas paaugstināšanā un visas sabiedrības labklājības veicināšanā, tāpēc svarīgi izvēlēties pašu saražoto un izaudzēto. Pārtikas pašnodrošinājums jeb spēja pašiem sevi apgādāt ar produkciju, ir arī viens no būtiskiem drošības aspektiem!

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Zemkopības ministrijas pakļautībā esošā Lauksaimniecības aģentūra uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.

Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem: https://www.vm.gov.lv/lv/media/3017/download?attachment

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto
Uz augšu