/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/04/16/16782807t1h1c5c.jpg)
Ziemeļkorejas dalība Krievijas īstenotajā karā pret Ukrainu ļāvusi izolētajai valstij nodrošināt vairāk nekā 20 miljardus dolāru vērtus ieņēmumus, vēsta “Newsweek”, atsaucoties uz Dienvidkorejas analītikas centra KIDA ziņojumu. Tajā teikts, ka lielākā daļa ienākumu gūti, piegādājot Krievijai munīciju.
Krievijas armija Ukrainā izrādījusies visai atkarīga no Ziemeļkorejas artilērijas lādiņu piegādēm. Vidēji Phenjana nodrošina pusi no Krievijai nepieciešamajiem lādiņiem, un atsevišķām apakšvienībām Ziemeļkorejas lādiņu apjoms sasniedz pat 100%, vēsta “Reuters”, atsaucoties uz Krievijas armijas datiem.
Tāpat Ziemeļkoreja gūst labumu no vairāku tūkstošu karavīru nosūtīšanas kaujas darbībām un iegūst militāro tehniku. Tomēr zaudējumi Ziemeļkorejas karavīru vidū izrādījušies būtiski – no 11 000 karavīriem gājuši bojā aptuveni 4000. Lielākā daļa no viņiem karojuši Kurskas apgabalā. Kā norāda KIDA, Ziemeļkoreja, visticamāk, vēlas no Krievijas iegūt nevis naudu, bet dažādas ieroču sistēmas un “dabīgu palīdzību un tehnisko sadarbību”, tostarp iegūstot augsto tehnoloģiju bruņojumu, kā kodolzemūdenes un mūsdienīgus iznīcinātājus. Tas ļauj Ziemeļkorejai audzēt tās kaujas potenciālu un ļauj sasniegt zināmus stratēģiskos mērķus.
Artilērijas lādiņu piegādes un cita militārā produkcija, ko Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai, ir aptuveni 19,2 miljardus dolāru vērta. Ņemot vērā KIDA datus, Ziemeļkoreja nosūtījusi Krievijai ap 21 tūkstoti konteineru pa jūru, bet papildu piegādes varēja tikt īstenotas pa sauszemi un gaisu.
Tāpat Phenjana varētu būt nopelnījusi ap 630 miljoniem dolāru par tehnoloģiju nodošanu un 280 miljonus dolāru par savu karavīru piešķiršanu Krievijai. Varasiestādes savāc lielāko daļu naudas, ko Krievija maksā Ziemeļkorejas karavīriem (aptuveni 2000 dolāru mēnesī, kā arī vienreizējais bonuss par līguma parakstīšanu ar Krievijas armiju).
KIDA ziņojums tapis, ņemot vērā neatkarīgu analīzi, ko veicis Atvērto resursu centrs (Open Source Centre – OSC) kopā ar aģentūru “Reuters”. Ņemot vērā “Reuters” aprēķinus, no 2023. gada augusta līdz 2025. gada martam Ziemeļkoreja Krievijai piegādājusi vairāk nekā 15 800 konteinerus ar munīciju. Izmantojot satelītdatus, pētnieki secinājuši, ka ar 64 reisiem, ko īstenojuši Krievijas kuģi, varēja piegādāt no 4,2 līdz 5,8 miljoniem Ziemeļkorejas munīcijas vienību.
KIDA ziņojuma autori norāda, ka ir “asa nepieciešamība izbeigt karu un pieņemt mērus militārās sadarbības bloķēšanai starp Krieviju un Ziemeļkorejai: “Militārā sadarbība starp Krieviju un Ziemeļkoreju palielina iespējamību, ka Krievija ārkārtas situācijas gadījumā centīsies iejaukties arī Korejas pussalā.”
OSC norāda, ka Ziemeļkorejas ieroču piegādes rada lielu stratēģisko problēmu – Krievija saglabā potenciālu uzbrukt, kas mazina Rietumu sniegtās palīdzības Ukrainai efektivitāti.
“Ja nerīkosimies, tad šī ieroču plūsma var vēl vairāk nosvērt svaru kausus kaujas laukā par labu Krievijai, pastiprināt drošības riskus kā Eiropā, tā Austrumāzijā,” norāda OSC.