Šodienas redaktors:
Agnija Reiniece
Iesūti ziņu!

Saeimas komisija atbalsta "pēkšņu" priekšlikumu dubultot partijas biedru skaitu dalībai Saeimas vēlēšanās

Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters piedalās Saeimas sēdē, kurā tiek lemts par Valsts kontroles padomes locekļu atkārtotu apstiprināšanu amatā.
Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters piedalās Saeimas sēdē, kurā tiek lemts par Valsts kontroles padomes locekļu atkārtotu apstiprināšanu amatā. Foto: Zane Bitere/LETA

Skatot grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā otrajam lasījumam, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien atbalstīja deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikumu paaugstināt partijas biedru skaitu dalībai Saeimas vēlēšanās.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Ceļapīters iesniedzis priekšlikumu, kas paredz, ka kandidātu sarakstu var iesniegt likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 1000 biedru. Tas nozīmē, ka biedru skaitu vajadzētu dubultot, jo patlaban šis slieksnis ir 500 biedri.

Šim priekšlikumam bija gan atbalstītāji, gan pretinieki.

Tika pārmests, ka šāds priekšlikums nav izdiskutēts un nav analizēts esošais partiju biedru skaits. Ceļapīters gan norādīja, ka jau patlaban no 13 lielākajām partijām septiņām ir vairāk nekā 1000 biedru, savukārt sešām partijām biedru skaits ir no 653 līdz vairāk nekā 900.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) pauda uzskatu, ka Latvijā cilvēki jau tā nestājas partijās, bet šis priekšlikums mazinās iespēju izveidot kādu jaunu politisku spēku. "Valsts finansējums partijām padara startēšanu vēlēšanās zināmā mērā nevienlīdzīgu tām partijām, kuras nāk no jauna un tām partijām, kuras jau krietnu laiku darbojas," uzsvēra Līdaka. Viņš uzskata, ka minēto biedru skaita limitu nevajadzētu mainīt.

Uģis Mitrevics (NA) pauda atbalstu Ceļapītera priekšlikumam. Viņaprāt, ir tieši jāpalielina biedru skaits, lai politiskās partijas aktīvāk runātu ar iedzīvotājiem un viņus iesaistītu politikā un lēmumu pieņemšanā, nevis izveidotu partiju ar minimālo biedru skaitu un mierīgi dzīvotu "savā sulā".

Arī deputāts Māris Sprindžuks (AS) pauda viedokli, ka ir jāpalielina partijas biedru skaits, jo 500 biedri ir tikai tāds "draugu pulciņš". "Partijām ir jāstrādā savādāk, nepietiek ar to, ka Rīgā savāc hipsteru bariņu un nosauc par partiju," sacīja Sprindžuks.

Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs gan atgādināja, ka jautājums par partijas biedru skaitu ir jāskata citā likumā, tāpēc viņš aicināja atlikt priekšlikumu izskatīšanu. Taču deputāti uzstāja uz balsojumu, kā rezultātā, divas reizes balsojot vienāda balsu skaita dēļ, priekšlikums tomēr tika atbalstīts.

Saeimas vēlēšanu likuma otrajam lasījumam ir iesniegti 42 priekšlikumi. Šodien atlikto un neizskatīto priekšlikumu izskatīšanu deputāti turpinās 30.aprīlī.

Kā vēstīts, Tieslietu ministrija (TM) informatīvajā ziņojumā par risinājumiem politisko partiju darbības uzraudzībai norādījusi, ka pašlaik politisko partiju reģistrā to biedri netiek ierakstīti un Uzņēmumu reģistrā (UR) nav iespējams pārbaudīt, vai biedru reģistros norādītā informācija atbilst Fizisko personu reģistra datiem, vai visas sarakstā norādītās personas ir reāli eksistējošas, un vai viena un tā pati persona nav norādīta vairāku partiju biedru reģistros.

Kā uzsver TM, problēma ir ne tikai tajā, ka netiek pārbaudīti sarakstos ietvertie dati par biedriem, bet netiek arī veikta kontrole, skaidrojot, vai sarakstos esošās personas patiešām ir partijas biedri. Tāpat netiek pārbaudīts, vai ziņas biedru reģistros patiešām tiek aktualizētas.

Ministrijā atgādina, ka Latvijā var darboties tikai tādas politiskās partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu, bet politiskajā partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei jābūt Latvijas pilsoņiem.

Komentāri
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu