Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

Arvien vairāk pierādījumu dzīvības pastāvēšanai uz planētas K2-18b

Materiālā, ko 2025. gada 17. aprīlī publicēja N. Madhusudhan/Kembridžas Universitāte, ir parādīta K2-18b superzeme, piemēram, eksoplanēta K2-18b, kur astronomi ir atraduši līdz šim skaidrākās pazīmes par dzīvību ārpus mūsu Saules sistēmas.
Materiālā, ko 2025. gada 17. aprīlī publicēja N. Madhusudhan/Kembridžas Universitāte, ir parādīta K2-18b superzeme, piemēram, eksoplanēta K2-18b, kur astronomi ir atraduši līdz šim skaidrākās pazīmes par dzīvību ārpus mūsu Saules sistēmas. Foto: AFP/SCANPIX

Vai ārpus Zemes pirmo reizi ir atrasta dzīvība? Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā The Astrophysical Journal Letters, ir uzdots šis jautājums. Džeimsa Veba kosmosa teleskops fokusējās uz 124 gaismas gadus attālu planētu K2-18b. Pirms desmit gadiem to atklāja Keplera teleskops. Planēta atrodas tā sauktajā apdzīvojamajā zonā, kur iespējams šķidrs ūdens, kas tiek uzskatīts par svarīgu priekšnoteikumu, lai rastos dzīvība. Jau 2019. gadā kosmiskais teleskops “Hubble” spēja apstiprināt, ka uz K2-18b ir ūdens tvaiku formā.

Tomēr, lai novērtētu, vai tur varētu pastāvēt dzīvība, ir jāanalizē atmosfēra. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti attiecībā uz tālām planētām. Tas ir iespējams tikai tad, ja planēta, skatoties no Zemes, šķērso savu zvaigzni un nedaudz to aizēno. Daļa gaismas iekļūst planētas atmosfērā un nedaudz maina gaismas spektru. Šo sīko izmaiņu mērīšana ir viens no galvenajiem Džeimsa Veba teleskopa uzdevumiem.

Uzkrītoša atmosfēra

Jau 2023.gadā pētījumā tika ziņots par K2-18b atmosfēras uzkrītošām iezīmēm. Vāji saskatāmas pazīmes liecināja, ka atmosfērā papildus metānam un oglekļa dioksīdam ir arī savienojums, ko sauc par dimetilsulfīdu. Tas bija aizraujoši, jo dimetilsulfīds lielā daudzumā ir sastopams arī Zemes atmosfērā. Taču šeit to daudzu miljonu tonnu apjomā katru gadu saražo dzīvā daba jūrās un okeānos. Tas piešķir okeānam raksturīgo smaržu.

Vielas, kas tiek uzskatītas par “bioparakstiem”, uz Zemes ražo tikai dzīvi organismi, galvenokārt mikroskopiskas jūras aļģes un fitoplanktons. Tomēr pētnieki uzsvēra, ka ir nepieciešami turpmāki novērojumi, lai apstiprinātu šos rezultātus. Tas nav galīgais atklājums.

Dimetilsulfīds jau pirms vairākiem gadiem tika apspriests kā iespējama biozīme, kuras klātbūtne tādas planētas kā K2-18b atmosfērā ar šķidra ūdens okeānu un ūdeņraža klātbūtni varētu liecināt par dzīvību. Tieši tas, šķiet, arī ir atklāts.

Toreiz neviens neuzdrošinājās runāt par atklājumu, jo signāls bija pārāk vājš. Džeimsa Veba teleskopa komanda vēlāk noliedza, ka būtu atklāta dzīvība. Tāpēc bija vajadzīgi papildu dati, lai par to pārliecinātos. Iespējams, efekts izrādītos statiskās kļūdas robežās un izzustu, veicot rūpīgākus novērojumus.

Bioparaksta apstiprinājums

Taču tas nav noticis: Jaunais pētījums apstiprina “bioparakstu”.

“Šis ir līdz šim spēcīgākais pierādījums bioloģiskai aktivitātei ārpus mūsu Saules sistēmas,”

savā pētnieku grupas paziņojumā norāda Kembridžas Universitātes astrofiziķis Nikku Madhusudhans. Papildus dimetilsulfīdam tika atrasts arī dimetildisulfīds, kas uz Zemes sastopams, piemēram, zemes taukos un arī tiek uzskatīts par tipisku dzīvības pazīmi. Abu savienojumu koncentrācija ir vairākus tūkstošus reižu lielāka nekā uz Zemes.

Tas, ka jaunais pētījums izraisa eiforiju, ir saistīts ar rezultātu augsto ticamību. Varbūtība, ka tā ir tikai sagadīšanās, ir aptuveni 0,3 procenti. Zinātniskajā žargonā tas atbilst trīs sigmu nozīmībai. Šī vērtība joprojām ir zemāka par piecām sigmām, kas daudzās zinātnes nozarēs, piemēram, elementārdaļiņu fizikā, ir nepieciešama, lai paziņotu par “atklājumu”.

Taču Madhusudhans uzsver, ka “tas ir neatkarīgs atklājums, izmantojot citu instrumentu nekā iepriekš un citu gaismas viļņu garuma diapazonu, kurā nav pārklāšanās ar iepriekšējiem novērojumiem.” “Signāls bija spēcīgs un skaidrs”.

Neatbildēti jautājumi

Tikmēr daži citi jautājumi paliek neatbildēti. K2-18b nav īpaši līdzīgs Zemei.

Tā ir aptuveni deviņas reizes smagāka par mūsu planētu un riņķo ap vēsu pundurzvaigzni, kas ir tikai aptuveni uz pusi mazāka par mūsu Sauli. Iespējams, tā ir pilnībā klāta ar ūdeni.

Tā ir tā sauktais subneptūns, kura izmērs ir starp Zemes un Neptūna izmēriem. Sākotnēji šāda veida planētas netika uzskatītas par daudzsološākajām kandidātēm dzīvības atklāšanai.

Vēl varētu būt citi mehānismi, kas izskaidro, kā dimetilsulfīds un dimetildisulfīds nonāk atmosfērā. Joprojām nevar izslēgt ģeoloģiskus procesus. “Varbūt ir procesi, par kuriem mēs nezinām, kas rada šīs molekulas,” teica Madhusudhans. “Bet es nedomāju, ka ir zināms process, kas varētu to izskaidrot bez bioloģijas.”

“Tas, ko mēs šobrīd atrodam, liecina par iespējamu bioloģisko aktivitāti ārpus Saules sistēmas”,– viņš sacīja žurnālistiem. Pētnieki “nekad agrāk” nav nonākuši tik tuvu atklājumam, kam viņi varētu piedēvēt “dzīvību”.

Pierādījumi vēl tiek gaidīti

Tikmēr eksperti joprojām ir skeptiski, neapšaubot pētījuma nozīmību.

“Es uzskatu, ka pierādījumu kopumam tik dziļam un nozīmīgam atklājumam ir jābūt ļoti, ļoti augstam,”

saka Džo Barstova no Atvērtās Universitātes Apvienotajā Karalistē.

Arī Madhusudhans uzsver, ka jābūt ļoti piesardzīgiem. Tas ir pamanāms arī lasot jauno pētījumu. Joprojām ir jāveic liels zinātnisks detektīvdarbs. Taču viņš uzskata, ka, iespējams, ir pārkāpts kritiskais slieksnis jautājumā par to, vai mēs Visumā esam vieni. “Pēc vairākiem gadu desmitiem mēs, iespējams, atskatīsimies uz šo brīdi un sapratīsim, ka toreiz dzīvais Visums bija sasniedzams,” saka Madhusudhans.

Komentāri
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu