Pensiju pārvaldnieki komentē LM piedāvātos grozījumus pensiju likumā (1)

"Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" valdes priekšsēdētāja Anželika Dobrovoļska aģentūrai LETA norādīja, ka ministrijas piedāvājums nozīmē iemaksāt uzkrāto kapitālu valsts budžetā, apmaiņā pret teorētiski lielāku valsts pensiju.

Viņa arī norādīja, ka ministrijas priekšlikums nozīmē, ka cilvēkam pašam būs jāizvēlas brīdis, kad izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumu un pievienot to pirmajam līmenim. "Praktiski - tas ir "market timing", kā profesionāļi sauc tirgus momenta ķeršanu. Tas reti izdodas pat profesionāliem investoriem. Pie viduvējas finanšu pratības Latvijā, ļoti iespējams, ka daudzi šo soli veiks tieši tirgus krituma brīdī - un pazaudēs vēl vairāk naudas," sacīja Dobrovoļska.

Tāpat viņa minēja, ka, pievienojot otrā līmeņa uzkrājumu pirmajam līmenim, tiks zaudēta viena no būtiskākajām otrā līmeņa priekšrocībām - iespēja šo kapitālu atstāt mantojumā. Tā vietā tas kļūst par daļu no kopējā pensiju budžeta, kurā mantiniekiem nav piekļuves.

"Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" vadītāja arī atzīmēja, ka pensiju pirmā līmeņa indeksācija ir atkarīga no politiskiem lēmumiem un budžeta iespējām, savukārt otrā līmeņa uzkrājums ir daļa no finanšu tirgus, kas, lai gan ir pakļauts īstermiņa svārstībām, ilgtermiņā dod labākas izaugsmes iespējas. "Turklāt šobrīd valsts budžetam priekšā stāv vairāki gadi ar lielām tēriņu pozīcijām un likt lielas cerības uz augsto indeksāciju ir naivi," piebilda Dobrovoļska.

Pēc viņas teiktā, Latvijai vajadzētu sekot citu valstu pieredzei un dot cilvēkiem brīvību rīkoties ar uzkrāto kapitālu pensionēšanas brīdī.

Starp iespējām, kas ļautu iedzīvotājiem saņemt lielāku pensiju, Dobrovoļska minēja atlikt otrā līmeņa izmaksu līdz piemērotākam brīdim, piemēram, izmantot šo kapitālu tad, kad tirgus ir atkopies pēc krituma, izvēlēties regulāras izmaksas pa tiešo no pensiju fonda, nevis saņemt uzkrātā kapitāla izmaksu vienā reizē, kā arī, ja cilvēks to vēlas, tad pievienot otrā līmeņa kapitālu valsts pensiju sistēmai.

"Šāda pieeja būtu godīga, caurspīdīga un vērsta uz iedzīvotāja, nevis budžeta īstermiņa interešu aizsardzību," sacīja Dobrovoļska.

Viņa arī norādīja, ka tiek izplatīti mīti, ka pensiju sistēmas pirmais līmenis vairo pensiju kapitāla uzkrājumu. "Jāpatur prātā, ka pirmais līmenis ir valsts solījums samaksāt šobrīd strādājošam cilvēkam pensiju tad, kad šis cilvēks beigs darba gaitas. Neviens nezina, cik laba būs finanšu situācija valsts budžetā tajā laikā, kad šī pensionēšanās tiešām iestāsies," teica Dobrovoļska.

Vienlaikus viņa minēja, ka otrais pensiju līmenis atšķiras ar to, ka tas tiešām vairo kapitālu. "Jā, finanšu tirgos ir peļņas un zaudējumu laiks, bet vēsture liecina, ka tirgi vienmēr atgūstas. Tādēļ aktuāls jautājums it tikai par to, kā pasargāt pensijas krājēju brīdī, kad tirgū ir šis īstermiņa krituma brīdis," sacīja Dobrovoļska.

Tāpat viņa uzsvēra, ka lēmumu pieņēmējiem būtu jāstrādā pēc principa, ka vispirms ir pensiju sistēmas dalībnieka intereses un tikai pēc tam seko budžeta jautājumi.

Savukārt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" vadītājs Jānis Rozenfelds aģentūrai LETA norādīja, ka LM ierosinājums nerisina problēmu pēc būtības, tikai maina laiku, kad iedzīvotājs pārtrauc dalību pensiju otrajā līmenī un fiksē uzkrājuma vērtību.

"Ministrijas vēlme palīdzēt iedzīvotājiem ir apsveicama, taču šajā gadījumā piedāvātās "zāles" var izrādīties sliktākas par ārstējamo "slimību"," sacīja Rozenfelds.

Viņš norādīja, ka, pārejot uz pensiju pirmo līmeni agrāk, tiek palaista garām iespēja gūt papildu peļņu, kad finanšu tirgos notiek nākamā augšupeja. Tāpat pensiju otrā līmeņa kapitāls ir mantojams, toties pensiju pirmā līmeņa - nav, tādējādi, ja cilvēks nenodzīvo līdz pensijas vecumam, finansiālu labumu gūst valsts.

Pēc Rozenfelda teiktā, jēgpilnāki būtu divi citi soļi. Pirmkārt, ieviest iespēju pensionējoties atlikt pensiju otrā līmeņa kapitāla izmantošanu vai izmantot šo kapitālu pakāpeniski. Tas būtiski mazinātu risku "netrāpīt" ar pensiju otrā līmeņa kapitāla fiksēšanas datumu. Otrkārt, turpināt celt sabiedrības finanšu pratību, zināšanu līmeni par pensiju sistēmas darbības principiem un par to, ka tuvāk pensijas vecumam vēlams samazināt riska līmeni pensijas uzkrājumam.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" līdzekļu pārvaldnieks un valdes loceklis Artūrs Roze aģentūrai LETA norādīja, ka labākus rezultātus pensiju otrā līmeņa ieguldījumiem sniedz ilgāks investēšanas periods, nevis mēģinājumi "noķert īsto brīdi".

"Tieši laiks, nevis tirgus prognozēšana, ir ilgtermiņa uzkrājumu "maģijas" pamats. Tāpēc uzkrāšanas periods būtu jāpagarina, nevis jāsaīsina," sacīja Roze.

Viņš arī minēja, ka LM piedāvātais risinājums aicina iedzīvotājus pieņemt neatgriezenisku lēmumu par pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pievienošanu pensiju pirmajam līmenim, cerot, ka izvēlēts "pareizais brīdis". Taču tieši tirgus krituma laikā cilvēki mēdz rīkoties emocionāli, pieņemot neizdevīgus lēmumus.

"Daļai var paveikties, bet daļa neizbēgami fiksēs zaudējumus visnelabvēlīgākajā brīdī. Turklāt, pievienojot pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pensiju pirmajam līmenim, cilvēki pilnībā zaudē iespēju šo uzkrājumu mantot," atzīmēja Roze.

Viņš arī pauda, ka no valsts perspektīvas šāds risinājums ir ērts - uzkrājumi agrāk nonāk valsts budžetā un var tikt izmantoti citiem mērķiem. "Tomēr no cilvēka ilgtermiņa labklājības viedokļa tas ir gan riskants, gan negodīgs," sacīja Roze.

Pēc viņa teiktā, topošajiem pensionāriem daudz labāks risinājums būtu atļaut pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pakāpenisku izmaksu arī pensijas gados. Tas daudz labāk aizsargātu cilvēkus no tirgus svārstībām tieši pēdējos gados pirms pensionēšanās, ļautu saglabāt uzkrājuma mantojamību un nodrošinātu iespēju ar tiem nedaudz pelnīt arī pensijas gados.

LETA jau vēstīja, ka LM plāno virzīt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot iespēju iedzīvotājiem piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim.

Pēc ministrijā skaidrotā, šādas izmaiņas rosinātas, lai samazinātu risku zaudēt pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu finanšu tirgus svārstību dēļ.

Attiecīgais priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par to vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.