Eksperti bažīgi: Krievija ar kodolieroču palīdzību varētu iznīcināt "Starlink" tīklu (7)

Arī analītiķis Kevins Holdens Plets uzskata, ka Kremlis izstrādā atsevišķu ieroču arsenālu, lai “uzvarētu Rietumvalstis totālā kosmosa karā”. Turklāt viens no mērķiem ir “Starlink” sistēmas.

Semsone ir viena no vadošajām ekspertēm kosmosa drošības un bruņojuma jautājumos. Viņa norāda, ka “Nudol” raķetes ir aprīkojamas ar kodolgalviņām, tomēr pagaidām tam nav pilnvērtīgu pierādījumu. Tomēr “Nudol” raķešu sistēma “tipiski tiek saistīta ar kodolgalviņām bruņotām raķetēm”.

Tiek norādīts, ka Krievija veic raķešu “Nudol” izmēģinājumus. Šīs raķetes varot iznīcināt kosmosa iznīcinātājus zemā orbītā, un to vidū ir arī “SpaceX” izvietotie mākslīgie pavadoņi, kas nodrošina “Starlink” darbību.

Ja Kremļa raķešu izstrādātāji attīsta kodolgalviņas, kas izmantojamas kopā ar raķetēm “Nudol”, tad tas nozīmē, ka tiks izstrādātas otrās klases kodolieroču sistēmas, ko Krievija potenciāli var izmantot kosmosa karos nākotnē.

2024. gadā Baltais nams atklāja, ka ASV izlūkdienesti ir atklājuši slepenu Krievijas projektu, kurā tiek veidoti kosmosa kuģi, kas apbruņoti ar kodolieročiem. Tie varot būt spējīgi izspiegot Rietumu satelītus zemajā orbītā, un nav pazīmju, ka Kremlis būtu atkāpies no šīm iecerēm.

“Raķetes “Nudol” darbības rādiusā ietilpst visi kosmiskie aparāti – sākot no Starptautiskās komosa stacijas, beidzot ar dažādiem mākslīgajiem pavadoņiem, kas nodrošina GPS un “Starlink” un “Planet Labs” darbību,” norāda “Forbes”.

Spēcīga kodolieroča detonēšana kosmosā ne tikai iznīcinātu tūkstošiem satelītu, bet arī nogalinātu visus tuvumā esošos astronautus, piebilda Semsone.

Pentagona veiktās simulācijas liecina, ka 5000 kilotonnu jaudīgas kodolbumbas sprādziens netālu no Starptautiskās kosmosa stacijas nozīmētu teju tūlītēju nāvi astronautiem – stundas laikā viņus sasniegtu radiācija, un “ar 90% iespējamību sekotu nāve 2-3 stundu laikā”.

Kā zināms, “Planet Labs” arī ir sniegusi palīdzīgu roku Ukrainai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, veicot augstas izšķirtspējas attēlu fotografēšanu, kas ļāva Ukrainas spēkiem skaidri noteikt Krievijas tanku un citas tehnikas pārvietošanos.

Savukārt Londonas Karaliskās koledžas kara izpētes studiju eksperte Krievijas militāro kosmosa programmu jautājumos Elēna Grosfelde pauž, ka Krievija potenciālajā karā pret Rietumiem īpašu uzsvaru liek uz kodolieročiem, kuru krājums Krievijai ir lielākais pasaulē.

“Krievija būtu spējīga pievienot kodolgalviņu kosmosa raķetei, taču esmu skeptiska par šāda scenārija īstenošanos, ja neskaita pilna mēroga karu,” norāda Grosfelde.

Lai arī daudzi eksperti ir prognozējuši, ka Kremlis varētu detonēt vienu vai vairākas kodolgalviņas kosmosā kā daļu no asimetriska uzbrukuma, kas iznīcinātu lielu daļu Rietumvalstu satelītu tīklu, tas radītu milzīgus riskus Krievijai pašai.

“Ja Krievija iznīcinātu kaut vienu amerikāņu satelītu, kas uzrauga Maskavas kodolieročus, tad tas tiktu uzskatīts par ieganstu atbildei ar kodolieročiem. Un tas, savukārt, radītu ārkārtīgi postošu ASV pretuzbrukumu, un, visticamāk, ASV liktu lietā savas kodolzemūdenes, lai ar termokodolieročiem dotu triecienu mērķiem Krievijā,” pauž analītiķe un uzsver, ka Krievijas draudi veikt kodoluzbrukumu kosmosā ir daļa no ieroču žvadzināšanas taktikas.

Viņa bilst, ka “Putins, neraugoties uz savu milzīgo kodolarsenālu, dziļi zemapziņā apzinās, ka šāda veida uzbrukums izraisītu ārkārtīgi nāvējošu kodolkaru ar NATO”.