/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2024/03/21/15959346t1h532f.jpg)
Lai no vardarbības cietušo bērnu nopratināšanai speciāli izveidotā "Bērna māja" sasniegtu savu mērķi, ir jāiegulda papildu darbs, tostarp pratināšanai nevajadzētu notikt ar nesertificēta psihologa starpniecību, kā tas ir pašlaik, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā, "Bērna mājai" ir jātiecas uz visaugstākajiem profesionalitātes standartiem, kurā strādā speciālisti ar visaugstāko kvalifikāciju.
Ceturtdien tiesībsargs pārrunājis pārbaudes lietā par starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošanu iekļautos secinājumus ar Tieslietu un Labklājības ministrijas, Bērnu aizsardzības centra, "Bērna mājas", Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Psihologu sertifikācijas padomes un Latvijas juridiskās psiholoģijas asociācijas pārstāvjiem.
Atzinumā vērtētas "Bērna mājas" darbības - pratināšana ar psihologa starpniecību, rehabilitācija "Bērna mājā" un vardarbībā cietušo bērnu gadījumu vadīšana.
Kā norāda birojā, lielākās diskusijas raisījis jautājums, vai psihologam, ar kura starpniecību tiek veikta bērna pratināšana, ir jābūt sertificētam. Šobrīd bērnu pratināšanu ar psihologa starpniecību veic psihologi, kuriem nav sertifikāts. Likums to pieļauj.
Tiesībsargs joprojām strikti uzskata, ka psihologam, kurš ir starpnieks vardarbībā cietušā bērna pratināšanā, jābūt sertificētam, jo tikai sertificētam psihologam ir tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību.
Turklāt arī Psihologu sertifikācijas padome tiesībsargam ir sniegusi skaidrojumu, ka reģistrācija vien, bez sertifikāta, neliecina par psihologa pieredzi un specifiskām zināšanām šajā jomā, pauž birojā.
Tiesībsargs uzsver, ka prasības speciālistam, ar kura starpniecību tiek veikta pratināšana, ir augstas. To nosaka starptautiskās un Eiropas Savienības (ES) saistības. Turklāt jāizpildās abiem nosacījumiem - jābūt profesionālim jeb speciālistam, kā arī jābūt īpaši pratināšanas nolūkam apmācītam.
Jansons uzsver, ka speciālistam, ar kura starpniecību tiek veikta pratināšana, nav tikai tulka loma kā tas citkārt maldīgi tiek apgalvots. "Augstākā tiesa ir devusi skaidru norādi, ka psihologam nav tikai pasīva loma izmeklēšanas darbības veikšanas laikā. Psihologa klātbūtnes jēga ir sniegt palīdzību procesa virzītājam, kā arī nodrošināt nepilngadīgajam psiholoģisku labklājību," atzīmē birojā.
Latvijas juridiskās psiholoģijas asociācijas valdes vadītāja Inga Lubāne diskusijā uzsvērusi, ka darbs ar seksuālā izmantošanā cietušiem bērniem ir juridiski un psiholoģiski vissmagākās lietas. Arī izmeklētājiem tā esot visgrūtākā, sarežģītākā joma, kurā specializēties.
Tiesībsarga atzinumā paustajam viedoklim pievienojas Valsts policija.
Diskusijas rezultātā visi vienojās, ka situācijas risināšanai nepieciešamas vienotas prasības speciālistiem, ar kuru starpniecību tiek veikta bērna pratināšana, informē tiesībsargs.