/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
/nginx/o/2025/04/17/16785230t1hb0e5.jpg)
Irānas kodolprogramma šobrīd varētu būt bīstamākā kopš tās slepeno aktivitāšu atklāšanas 2002. gadā. Rietumvalstu izlūkdienesti brīdina: ja Teherāna pieņemtu politisku lēmumu, tai dažu nedēļu laikā būtu pietiekami daudz materiāla kodolieroča izgatavošanai. Un kaut gan pirmo reizi pēc astoņiem gadiem Irānas un ASV pārstāvji tikušies aci pret aci, spriedze reģionā aug — Izraēla ir izstrādājusi militārus triecienplānus, lai sagrautu Irānas spējas, un laiks diplomātijai strauji izsīkst.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) dati liecina, ka Irānas rīcībā līdz šī gada martam bija 275 kilogrami 60% bagātināta urāna — ja tas tiktu bagātināts līdz 90%, tā pietiktu sešām atombumbām. Tas ir lielākais apjoms kopš 2018. gada, kad ASV Trampa vadībā pirmoreiz izstājās no t.s. Irānas kodolvienošanās. Taču šoreiz Tramps ne tikai draud, bet vispirms piedāvā rast vienošanos. Vai šī ir pēdējā iespēja izvēlēties diplomātiju?