/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/19/16786666t1h226e.jpg)
Baltajā namā gandrīz vairs nenotiek nopietnas diskusijas par turpmāku militāro palīdzību Ukrainai, ziņo “The New York Times”. Turklāt Eiropas diplomāti apstiprināja, ka nav saņēmuši skaidras garantijas no ASV par izlūkdatu apmaiņas turpināšanu ar Kijivu. Tā kā karš turpinās, tas rada bažas.
Donalda Trampa administrācija aizvien biežāk vērtē Ukrainas jautājumu no pozīcijas “ko mēs par to saņemam”, nevis “kā mēs varam palīdzēt”. Saskaņā ar ASV Drošības padomes bijušās padomnieces Krievijas jautājumos Fionas Gillas teikto, Tramps vēlas tieši sadarboties ar Maskavu, pat ja tas nozīmē izslēgt Ukrainu no sarunu procesa.
18. aprīlī ASV valsts sekretārs Marko Rubio brīdināja, ka Vašingtona varētu “nomazgāt rokas” – izstāties no sarunām par Ukrainu, ja neredzēs reālu progresu.
Pats Tramps vēlāk teica, ka Vašingtona varētu pārtraukt dalību miera sarunās par Ukrainu, ja kāda no pusēm kavēs vienošanos panākšanu. Viņš arī sacīja, ka Ukrainas sarunas “tuvojas kulminācijai”.
Tramps arī uzstāja, ka neviena no konfliktā iesaistītajām pusēm nemanipulē ar viņa vēlmi izbeigt ilgstošo karu Ukrainā, ziņo aģentūra AP.
“Nav noteikts dienu skaits, bet mēs vēlamies to izdarīt ātri... Ja kāda iemesla dēļ viena no pusēm ļoti apgrūtinās procesu, mēs teiksim, ka jūs esat muļķi, tas ir muļķīgi, un mēs vienkārši atkāpsimies,” Tramps teica žurnālistiem Baltajā namā. Jautāts, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins vilcina sarunas, Tramps atbildēja: “Es ceru, ka nē.”