:format(webp)/nginx/o/2025/04/20/16788991t1h793e.jpg)
Lai sargātu savas robežas pret nelegālo migrāciju, kontrabandu un militāriem draudiem, Baltijas valstis kopā ar Somiju, Norvēģiju un Poliju pērn vienojās izbūvēt tā saukto dronu sienu. Pagājis jau gandrīz gads, taču projekts joprojām ir tikai ideja un tam nav konkrētas aprises. Igauņi ar ideju vērsās arī Eiropas Komisijā, cerot uz atbalstu, taču finansējumu komisija atteica, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas prezidente
“Jautājums vairs nav, vai Eiropa ir reāli apdraudēta un vai Eiropai būtu jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību. Īstais jautājums ir, vai Eiropa ir gatava rīkoties tik izlēmīgi, cik to pieprasa situācija”.
Marta sākuma Eiropas Komisijas prezidente Urzula von der Leiena izziņoja, ka ir gatavs Eiropas apbruņošanās plāns. “Rearm Europe” paredz nākamo četru gadu laikā drošībai novirzīt 800 miljardus eiro. Līdz ar finanšu plānu pieņemta arī Eiropas aizsardzības Baltā grāmata. Tajā definēts, kuras jomas nepieciešams stiprināt visvairāk. Viena no tām ir dronu un pretrdonu sistēmas.
Pērn maijā Baltijas, Polijas, Somijas un Norvēģijas Iekšlietu ministru sanāksmē Rīgā no igauņiem izskanēja ideja uz robežas ar Krieviju veidot dronu sienu.
Lidrobotus izmanto gan kontrabandas vešanai pāri robežai, gan spiegošanai. Šobrīd valstis pret to cīnās patstāvīgi. Piemēram, mūsu robežsardze pirms diviem gadiem iegājās mobilas pretrdronu sistēmas, ar kurām var pārtvert un apturēt lidrobotus. Dronu siena palīdzētu valstīm koordinēt robežu apsardzību.
Māris Bruža, Dronu eksperts, pilots:
“Tas ir tāds komplekss pasākumu kopums […] Tur vajadzētu iet tā saucamajiem dronu detektoriem, kas varētu potenciālos pretinieku dronus detektēt un tad attiecīgi tā detektēšana pāriet pie tā saucamās dronu sekošanas, lai mēs varam saprast, kad lido drons un apmēram pasekot viņam līdzi un saprast, kurā virzienā viņš lido. Tad virziena vai tracking rezultātā, dronam pielidojot jau kādu noteiktu attālumu tuvāk, mēs saprotam jeb pareizāk sakot identificējam modeli, kas tas varētu par dronu būt […] Tad mums paliek lēmumu pieņemšanai noteikts laiks, lai mēs pieņemam lēmumu, kā viņu notriekt”.
Iecere bija nosegt teju visu 2500 km garo Eiropas ārējo robežu ar Krieviju, - izvietot tehnoloģijas, lai novērotu, identificētu un notriektu dronus pat pirms tie sasnieguši robežu.
Igauņi iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijas fondā, kas paredzēts cīņai ar nelegālo migrāciju un kontrabandu.
Projektu rakstīja Igaunijas policija un robežsardze, bet uz finansējumu pretendēja vēl trīs valstis – Latvija, Lietuva un Polija. Somija piedalījās kā novērotāja. Igauņi komisijai prasīja 12 miljonus eiro, kas bija viss pieejamais fonds. No tiem 4 miljonus ierēķināja sev, bet pārējiem dalībniekiem - katram ap 2,6 miljoniem.
Ivars Ruskulis, Valsts Robežsardzes priekšnieka vietnieks
“Projektu bija paredzēts realizēt trīs gadu termiņā no granta parakstīšanas brīža. Bija gan infrastruktūra, proti, gar visu austrumu robežu bija plānots izbūvēt sistēmas tā saucamo dronu sienu, kad mēs kontrolējam bezpilota lidaparātu izmantošanu, ko izmanto noziedzīgu darbību izdarīšanai, proti, kontrabandas pārvietošanai, nelegāļu grupu pavadīšanai iekļūšanai valstī. […] Mēs cerējām, ka mēs varētu iekļauties šajās summās”.
Pagājušajā nedēļā komisija paziņoja, ka projektu nefinansēs. No astoņiem iesniegtajiem priekšlikumiem atbalstu saņēma četri. Dronu siena komisijas ieskatā neatbilda fonda kritērijiem. Kādus projektus atbalstīs, komisija mums neatbildēja, to varēšot uzzināt pēc grantu līgumu parakstīšanas.
Eiropas Komisija
Dronu sienas projekts netika izvēlēts, ņemot vērā, ekspertu vērtējumu, ka plāns nesakrīt ar projekta mērķiem un prioritātēm. Komisija nekomentē neizvēlētos priekšlikumus. Projektu iesniedzējiem tiek nosūtīts detalizēts skaidrojums par noraidījuma iemesliem.
Igors Taro, Igaunijas Iekšlietu ministrs (“Eesti 200”)
“Patiesībā, es neesmu ļoti iedziļinājies pašā projektā, jo ar to nodarbojas Policijas un robežsardzes departaments, bet, kā es saprotu, šis ir ļoti mazs traucēklis, un mēs turpināsim darbu pie šī plāna”.
Igaunijas policija un robežsardze Eiropas komisijas vērtējumam nepiekrīt, jo uzskata, ka projekts atbilda galvenajiem kritērijiem. Nekā personīga lūdza iespēju iepazīties ar Komisijas atteikumu, bet to nesaņēmām.
Neoficiāli izskanējis, ka atteikums saistīts ar to, ka igauņu plāns bija pārāk vispārīgs.
Rihards Kozlovskis, Iekšlietu ministrs (“Jaunā Vienotība”)
“Es varbūt tiešām nebiju tik dziļi tajās sarunās varbūt tādā Eiropas līmenī, bet pamatlietas jau es saprotu un zinu. Es nespekulēšu. Es neizslēdzu, jā, ka varbūt vairāk tas bija tāds idejas līmenis”.
Nesaņemot naudu no Eiropas Komisijas dronu sienas izbūvei, igauņi apņēmušies meklēt citus finansējuma avotus, piemēram, no nacionālā budžeta. Latvija joprojām cer uz Eiropas naudu. Skaidra plāna sienas izbūvei nevienam nav, tāpēc konkrēti pateikt, cik drīz to izveidos, nevar.
Igaunija šogad saņēmusi ap 23 miljoniem no Eiropas komisijas tieši robežu stiprināšanai. Igaunijas iekšlietu ministrs Taro norāda, ka no tā ap 18 miljoniem atvēlēs infrastruktūrai, piemēram, optiskā kabeļa ievilkšanai uz robežas. Taro amatu pārņēmis pēc nesenās valdības nomaiņas Igaunijā. Prognozēs par dronu sienas virzību viņš ir pieticīgāks par priekšgājēju un idejas inicatoru Lauri Lēnemtu, kurš uzskatīja, ka sienas izbūve varētu aizņemt piecus gadus.
Naudu budžetā meklēs arī Lietuva. Par to pagājušajā nedēļā izteicās premjerministrs Gintauts Palucks. Tomēr Lietuva gaida uz Igaunijas priekšlikumiem, ko tagad darīt.
Igors Taro, Igaunijas Iekšlietu ministrs (“Eesti 200”)
NP: Vai variet ar pārliecību pateikt, vai varbūt jums ir prognozes, kad projekts varētu tikt pabeigts?
IT: Mēs joprojām koalīcijām mēģinām vienoties, kā formulēt plānu un kādus datumus un skaitļus tam pielikt, bet, manuprāt, tie būs vēl vismaz daži gadi. Ne pārāk ilgi, jo mums nav daudz laika.
Rihards Kozlovskis, Iekšlietu ministrs (“Jaunā Vienotība”)
Tā dronu siena… nedaudz droši vien, ka viņai būs jāpagaida.
NP: Vai mēs esam rēķinājuši, cik tas mums izmaksātu?
RK: Es nevarēšu tā precīzi jums ciparu pateikt. Tad varbūt jāparunā ar mūsu…skaidrs, ka ir Valsts robežsardze iekšā šajā procesā, skaidrs, ka viņi arī ikdienā izmanto dronus, bet tā precīzi nepateikšu, cik tas varētu izmaksāt.
Robežsardzē esot apzinājuši, kas nepieciešams sienas izveidei, un tagad domā, kur tam ņemt naudu. Cik daudz vajadzēs – neatbildēja. Atšķirībā no kaimiņiem ne Iekšlietu ministrs, ne Robežsardze necer uz finansējumu no budžeta, bet joprojām gaida uz Eiropas finansējumu.
Ivars Ruskulis, Valsts Robežsardzes priekšnieka vietnieks
NP: Bet tāds konkrēts, cik būtu nepieciešams finansējums, nav sarēķināts vēl?
IR: Redziet finansējums, to ko esam plānojuši, ir viena lieta, otra lieta tās cenas, pats jūs redzat, ka diezgan strauji iet augšā, tad, ja to finansējumu dabūs pēc gada, protams, būs jāveic korekcijas attiecībā uz nepieciešamo finansējumu. […] Šobrīd ir tā, ka finansējums nav piešķirts un katra valsts meklē iespējas realizēt idejas un ieceres patstāvīgi.
Robežsardze mums atklāja, ka meklē iespējas papildu naudu iegūt no citiem Eiropas Savienībā pieejamajiem fondiem. Cik ātri varētu virzīties ar sienas izveidi būšot atkarīgs no iespējām atrast vajadzīgo naudu, tāpēc tur neņemas prognozēt, kad siena varētu būt gatava.