Noskaties ⟩ Kādreizējā okupācijas armijas bāze Ulbrokā pārdota firmai ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem (1)

Bijusī padomju armijas bāze Rīgas pievārtē, Rencēnu ielā, gadiem ir pamesta un nevajadzīga. 2008. gadā privāti uzņēmēji pieteicās uz objekta privatizāciju. Teritorija ir vairāk nekā 9 hektārus plaša, un tolaik daļai no 32 te esošajām būvēm vēl vismaz bija jumts.

Tā laika valdība privatizāciju atteica. Padomju armijas bāzes vietā te bija iecerēts izveidot mācību centru "Kārkliņi", kur uzturētos un trenētos Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests un Militārā policija. Plāns tā arī neīstenojās un dažus gadus vēlāk Aizsardzības ministrija brūkošo objektu nodeva "Valsts nekustamajiem īpašumiem" pārdošanai.

2014 .gadā beidzot īpašums tika pie vērtējuma. Tajā secināts, ka "daļa ēku ir avārijas stāvoklī, daudzas jau daļēji sagruvušas. Esošā apbūve sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nav pielāgojama jebkādai izmantošanai un ir nojaucama. Taču atrašanās vieta ir laba - no vienas puses pašvaldības mežs, no otras - dzelzceļa preču stacija. Deviņu hektāru zemes vērtība tobrīd bija 330 tūkstoši eiro. Esošo būvju nojaukšana izmaksātu ap 80 tūkstošiem, tādēļ reālā tirgus vērtība - ceturtdaļmiljons.

Aizsardzības ministrijas īpašums Rencēnu ielā tika atzīts par valstij nevajadzīgu. 2017. gadā "Valsts nekustamie īpašumi" to izsolē pārdeva par 201 tūkstoti eiro. Pircējs bija uzņēmums, kas tobrīd piederēja firmai ar ofšoros paslēptiem īpašniekiem.

Pircējs bija SIA "A 20", tobrīd tā vienīgais īpašnieks bija cita SIA - "LD Project". Abas firmas deklarētas kādā dzīvoklī Antonijas ielā. "LD Project" patiesie īpašnieki bija nezināmi. Formāli tā piederēja Skotijas firmai "Fort Advance LP". Tās reģistrētā adrese ir pastkastīte, kur oficiāli atrodas vēl 700 firmas.

Skotu firmu dibinājušas divas Panamā un Belizā reģistrētas kompānijas ("Viala Trade" un "Gateno Ventures"). Tās figurē neskaitāmos pētījumos par naudas legalizēšanas un sankciju apiešanas shēmām. 2019. gadā, kad atklātības prasības kļuva stingrākas, firma "LD Project" deklarēja, ka tās patiesais labuma guvējs ir kāds Ukrainas pilsonis Jevgens Pilipenko. Dokumentus Uzņēmumu reģistrā gan iesniedzis Sergejs Kačalovs.

2017.gadā, kad notika darījums, jau eksistēja prasība arī nekustamo īpašumu darījumos pārbaudīt naudas atmazgāšanas riskus. Ofšoros paslēpti īpašnieki ir viens no šādiem riskiem. "Valsts nekustamie īpašumi" atzīst, ka darījumos ar valsts mantu tādas pārbaudes ieviestas vēlāk.

Andris Vārna, "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs: Visi potenciālie pircēji pirms mēs noslēdzam pirkuma līgumu un saņemam naudu, tiek pārbaudīti gan pēc sankciju saraksta, gan pēc atbilstības noziedzīgu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumam. No mums nav iespējams iegādāties īpašumu, ja ir kaut kādas aizdomas par naudas līdzekļiem vai par sankcijām, tas vienkārši nav iespējams.

NP: Bet līdz tam 2019. gadam tas bija iespējams.

A.V.: Līdz 19. gadam, ja bija sankcijas sarakstā, un nauda jebkurā gadījumā nonāca caur Latvijas bankām, tad ir jāskatās tad konkrēts gadījums, tad jāpēta.

Ieraksti sociālajos tīklos liecina, ka bijušajā armijas bāzē rīkoti militāro spēļu "airsoft" turnīri. Firmas "A 20" pārstāvis stāsta, ka rīkotāji paši uzmeklējuši īpašniekus un piedāvājuši nomāt teritoriju. Ar pandēmiju pasākumi teritorijā beigušies. "Nekā personīga" daudzreiz stāstījis, ka "airsoft" klubus un entuziastus pastiprināti pēta Valsts drošības dienests un tajos iefiltrējušies arī prokrieviski noskaņoti aktīvisti. 2018. gadā šāds turnīrs notika netālu no Latvijas bruņoto spēku bāzes Ādažos un drošības dienests aizturēja to dalībniekus no Krievijas.

2022.gada martā bijusī armijas bāze atkal mainīja īpašnieku. Saskaņā ar zemesgrāmatā oficiāli norādīto, SIA "Sedlex" īpašumu nopirka par 200 tūkstošiem eiro. Tagad īpašnieks internetā ievietojis sludinājumu, ka objektu pārdod par 1 800 000 eiro.

NP: Labdien! Es gribēju painteresēties par īpašumu Rencēnu ielā 36. Tas īpašums savulaik par 200 tūkstošiem tika pārdots un tagad stipri dārgāk. Tur tagad kaut kas ir mainīts, uzlabots?

"Sedlex" pārstāvis: Nē, tur nav. Droši vien, ka laiks ir pagājis. Kopš es lieku šito sludinājumu, īpaši cena nav mainījusies.

NP: Par to ir liela interese vai arī neviens īsti nevēlas?

"Sedlex" pārstāvis: A, kāpēc jūs tā jautājat?

NP: Tādēļ, ka milzīga teritorija…

"Sedlex" pārstāvis: Jā, milzīga teritorija. Cik es te, nezinu, droši vien jau gadus trīs to sludinājumu atjaunoju, bet īpašnieki uzskata, ka tā ir normāli un tā arī visu laiku turpinās. Nav baigā interese.

Jaunā saimnieka "Sedlex" īpašnieks ir Aleksejs Lutovinovs. Uzņēmums reģistrēts kādreizējās Rīgas valsts tehnikuma kopmītnēs. Tās cits Lutovinova uzņēmums arī iegādājās no valsts - par pusmiljonu eiro.

NP: Mēs meklējam tādu uzņēmumu "Sedlex".

Darbiniece: Mums tāds nav.

NP: Nav? Te reģistrētā adrese ir Lāčplēša 98.

Darbiniece: Daudzi reģistrējas, bet viņi pa lielam te neatrodas, vismaz mēs nezinām. Varbūt pēc vārdiem var kaut kā atrast.

NP: Aleksejs Lutovinovs.

Darbiniece: Tā, tas ir tā kā zināms, tas ir ēkas īpašnieks.

Darbiniece laipni sazinās ar centrālo ofisu, bet tur liek jautājumus nosūtīt rakstiski. Līdz piektdienas vakaram atbildes uz tiem "Nekā personīga" nesaņēma.

Aktuālajā Rencēnu ielas objekta pārdošanas sludinājumā pie kontaktiem norādīts nevis jaunais īpašnieks "Sedlex", bet "LD Project". Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti rāda, ka gan it kā jaunā īpašnieka Lutovina firmās, gan iepriekšējo saimnieku firmās parādās vieni un tie paši cilvēki - savulaik Rietumu bankas nekustamo īpašumu biznesā strādājusi uzņēmēja (Jekaterina Zabudska), Ukrainas pilsoņi (Irina Jarošenko), kas publiski sūdzējušies, ka viņu nauda iesaldēta ABLV bankā.

Kopš 2017. gada īpašums Rencēnu ielā ticis pie grausta statusa. Tas nozīmē, ka par to tiek maksāts paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, tomēr īpašnieki no bijušās armijas bāzes acīmredzot nealkst tikt vaļā.