Noskaidrots, kādas sabiedrības grupas tic zinātnei un zinātnieku viedoklim vismazāk (1)

Zinātnei un zinātniekiem uzticas 68% iedzīvotāju, bet pilnībā neuzticas 5% respondentu. Uzticība ir lielāka Rīgā un starp cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem. Savukārt izteikti mazāka - lauku apvidos, Zemgalē, kā arī 45 līdz 54 gadus vecu un profesionālo vidējo izglītību ieguvušu iedzīvotāju vidū.

Pētnieki tāpat norāda, ka iesaiste zinātnes aktivitātēs veicina lielāku uzticību zinātnei.

Interese par zinātni un ar to saistītām aktivitātēm saglabājusies nemainīga arī trīs gadus pēc pandēmijas, liecina aptaujas rezultāti. 2024.gadā vismaz vienā ar zinātni saistītā aktivitātē piedalījās 76% Latvijas iedzīvotāju, kas ir līdzīgi kā 2022.gadā, kad šādu atbildi sniedza 77% respondentu.

34% iedzīvotāju iesaistās vienā līdz divās aktivitātēs. 25% respondentu iesaistījušies trīs līdz četrās aktivitātēs, bet vairāk nekā piecās - 17%. Tikmēr piektdaļa Latvijas iedzīvotāju nav īstenojis nevienu no piedāvātajām zinātnes aktivitātēm.

Iedzīvotāji visbiežāk skatījušies internetā ar zinātni saistītus video, apguvuši jaunas prasmes un meklējuši internetā informāciju par zinātni. Citas aktivitātes, kā zinātnisku rakstu lasīšana, piedalīšanās izzinošajās aktivitātēs un nodarbošanās ar pētniecību profesionālas darbības ietvaros, ir mazāk izplatītas.

Salīdzinot ar 2022.gadu, nedaudz pieaugusi iedzīvotāju interese par raidierakstiem, kas saistīti ar zinātni, savukārt mazliet samazinājusies interese skatīties raidījumus televīzijā.

Zinātnes patēriņa un līdzdalības aktivitātes līmenis lielā mērā ir saistīts ar iedzīvotāju vecumu un ienākumu līmeni - zinātnes aktivitāte samazinās, pieaugot iedzīvotāju vecumam un samazinoties ienākumu līmenim, norāda pētnieki.

Zinātni aktīvāk patērē gados jauni iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 30 gadiem - šādu atbildi snieguši vismaz 90% respondentu. Tās ir vecuma grupas, kuras pamatā īsteno zinātnes aktivitātes augstākās izglītības ietvaros, atzīmē pētnieki. Turpretim vecuma grupā 65-75 gadi zinātnes aktivitāte sasniedz 66% aktivitātes līmeni.

Ziņojumā tāpat norādīts uz zinātnes patēriņa atšķirībām starp dzimumiem. Tāpat kā 2022.gadā, arī pērn vīrieši biežāk iesaistījušies ar zinātni saistītās aktivitātēs, piemēram, vairāk īstenojuši digitālās aktivitātes, skatījušies ar zinātni saistītus televīzijas raidījumus. Arī profesionālajā darbībā vīrieši izteikti vairāk nodarbojas ar zinātni nekā sievietes, norāda pētnieki.

Zinātnes aktivitātēs biežāk piedalās Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji. Tas, iespējams, saistīts ar augstāku sociālekonomisko statusu, pieļauj pētnieki. Vienlaikus iedzīvotāju aktivitāte netiek saistīta ar urbanizācijas pakāpi, jo lauku reģionos un citās valstspilsētās aktivitātes līmenis ir vienlīdz augsts. Rīgas iedzīvotājiem ir augstāks patēriņš teju ikvienā aktivitātē, savukārt lauku iedzīvotāj vairāk skatās televīzijas raidījumus par zinātni.

Uz augstāku zinātnes aktivitātes līmeni tāpat norāda nedzīvošana vienam, savukārt nepilngadīgu bērnu klātbūtnei ģimenē nav noteicošā loma interesei par zinātni, atzīmē pētnieki.

Sabiedriskās domas pētījums īstenots 2024.gada nogalē pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma, veicot interneta aptauju, kurā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījumā iekļauta arī detalizēta desmit jauniešu viedokļu analīze, fokusgrupā uzklausot 12.klašu skolēnus.