Kas varētu kļūt par nākamo pāvestu? (1)

Žans Marks Avelīns, Marseļas arhibīskaps, Francija, 66 gadi

Avelīnam ir teoloģijas doktora grāds un filozofijas diploms.

Pateicoties pāvesta Franciska uzticībai, Avelīna karjera strauji augusi – 2013. gadā viņš kļuva par bīskapu, 2019. gadā – par arhibīskapu, bet trīs gadus vēlāk tika iecelts par kardinālu. Viņa autoritāti nostiprināja arī 2023. gada septembrī rīkotā starptautiskā konference par Vidusjūras reģiona jautājumiem, kurā galvenais viesis bija pats pāvests Francisks.

Ja viņš kļūtu par pāvestu, Avelīns būtu pirmais francūzis šajā amatā kopš 14. gadsimta – laika, kad pāvesta rezidence tika pārcelta uz Aviņonu. Tāpat viņš kļūtu par jaunāko pāvestu kopš Jāņa Pāvila II.

Avelīns nerunā itāļu valodā – tas varētu būt nopietns trūkums amatā, kas nes arī Romas bīskapa titulu un paredz ciešu iesaisti Vatikāna iekšpolitikā.

Kardināls Pēters Erdo, Ungārija, 72 gadi

Erdo jau tika uzskatīts par iespējamu pāvesta amata kandidātu iepriekšējā konklāvā 2013. gadā, pateicoties viņa plašajiem Baznīcas kontaktiem Eiropā un Āfrikā, kā arī tāpēc, ka viņš tika uzlūkots kā Jaunās evaņģelizācijas kustības aizsācējs — iniciatīvas, kuras mērķis bija atjaunot katoļu ticību sekularizētajās un attīstītajās valstīs, kas daudziem kardināliem bija augsta prioritāte.

Kardināls uzsver kristīgās Eiropas saknes, bet tiek vērtēts arī kā pragmatisks. 2015. gadā viņš kritizēja pāvesta aicinājumu baznīcām uzņemt bēgļus, nosaucot to par iespējamu cilvēku tirdzniecību, kas saskanēja ar premjerministra Viktora Orbāna nostāju.

Viņš brīvi runā itāļu, vācu, franču, spāņu un krievu valodā – tas varētu palīdzēt veidot dialogu ar pareizticīgo baznīcu pēc spriedzes, ko radījis karš Ukrainā.

Kardināls Mario Greks, Malta, 68 gadi

Bīskapu sinodes ģenerālsekretārs, nāk no mazās Gozo salas Maltā. Lai gan sākotnēji uzskatīts par konservatīvu, ar laiku Greks kļuvis par vienu no pāvesta Franciska reformu atbalstītājiem.

Viņš ir aicinājis Baznīcu būt atvērtākai pret LGBT kopienu un mūsdienu ģimeņu realitāti. Pēc uzrunas Vatikānā 2014. gadā pāvests Francisks viņu personīgi uzslavēja – tas pavēra ceļu viņa tālākai izaugsmei.

Greks uzskata, ka Baznīcai ir jāmainās, lai tā nezaudētu aktualitāti mūsdienu sabiedrībā. Viņa progresīvās idejas gan ir izpelnījušās kritiku no konservatīvajiem, tostarp kardināla Millera, kurš viņu apsūdzējis novirzē no katoļu doktrīnas.

Viņš ir pazīstams daudziem kardināliem, kas var būt liela priekšrocība konklāvā. Kā kandidāts no neitrālas, mazas valsts, viņš neradītu ģeopolitiskas spriedzes.

Kardināls Huans Hosē Omelja, Spānija, 79 gadi

Barselonas arhibīskaps, pazīstams kā pazemīgs, sociāli taisnīgs un līdzjūtīgs garīdznieks – idejiski ļoti tuvs pāvestam Franciskam.

Viņš kļuva par bīskapu 1996. gadā un par Barselonas arhibīskapu – 2015. gadā. Gadu vēlāk pāvests Francisks iecēla viņu par kardinālu.

Omelja bijis arī Spānijas bīskapu konferences prezidents un saskāries ar seksuālās vardarbības skandālu, kurā neatkarīga komisija 2023. gadā lēsa, ka garīdznieki varētu būt aizskāruši vairāk nekā 200 000 bērnu. Baznīcas iekšējā izmeklēšana atzina 927 gadījumus. Omelja lūdzis piedošanu par pārkāpumu novēlotu risināšanu, bet apšaubījis uzrādīto mērogu, norādot: ''Svarīgāki par skaitļiem ir cilvēki un izdarītais, lai viņiem palīdzētu.''

2023. gadā Francisks uzaicināja viņu savā deviņu kardinālu padomnieku lokā. Taču, ja konklāvs lems, ka Baznīcai nepieciešams jauns virziens, viņa ciešā saikne ar Francisku var kļūt par šķērsli.

Kardināls Pietro Parolīns, Itālija, 70 gadi

Vatikāna valsts sekretārs un pieredzējis diplomāts, ko bieži uzskata par kompromisa kandidātu starp progresīvajiem un konservatīvajiem. Kopš 2013. gada viņš kalpo kā pāvesta Franciska galvenais palīgs, ieņemot amatu, kas tiek pielīdzināts premjerministram un pazīstams kā "pāvesta vietnieks".

Iepriekš viņš strādāja par Vatikāna vēstnieku Venecuēlā un vadīja sarunas ar Ķīnu un Vjetnamu par bīskapu iecelšanu. Ir izteicis kritiku par viendzimuma laulību legalizāciju, to dēvējot par "cilvēces sakāvi". Tāpat viņš iestājies pret vietējo baznīcu lēmumiem, kas pretrunā vispārējai katoļu vienotībai, piemēram, Vācijas mēģinājumiem atļaut svētīt viendzimuma pārus.

Lai gan viņam ir ierobežota pastorālā pieredze, viņa mierīgā, diplomātiskā daba un valodu zināšanas varētu būt priekšrocība. Ja tiktu ievēlēts, viņš būtu pirmais itāļu pāvests kopš trim neitāliešu pontifikātiem – Jāņa Pāvila II, Benedikta XVI un Franciska.

Pirmdienas rītā Vatikāns paziņoja, ka 88 gadus vecais pāvests, kuram jau ilgāku laiku bija veselības problēmas, ir nomiris.

Pēc pāvesta nāves sākas process, lai ticīgie varētu atvadīties. Vispirms atvadīties no pāvesta varēs Vatikāna amatpersonas Svētās Martas kapelā, bet pēc tam būs publiska atvadīšanās Svētā Pētera bazilikā.