Teicamas higiēnas un dzīvnieku labturības rezultāts – mājputnu gaļa bez antibiotikām

Sabiedrībā joprojām pastāv uzskats, ka mājputnus bez antibiotikām izaudzēt nevar, bet patiesībā, ievērojot stingru un pārdomātu mājputnu turēšanas procesu, tas ir izdarāms! Mājputnu audzētāji velta milzu pūles, lai nodrošinātu apstākļus, kuros miljoniem mājputnu augtu veselīgi un uzturētos labvēlīgā vidē, tādejādi samazinot risku inficēties ar bīstamām baktērijām un vīrusiem. Tikai rūpīgi uzraudzītā mājputnu audzēšanas procesā var panākt to, ka putni neslimo un gala produkts var saņemt īpašo marķējumu “audzēts bez antibiotikām”.

Mājputnu gaļas produkti ar šo marķējumu patērētājam garantē, ka mājputni ir audzēti izmantojot vislabākās dzīvnieku labturības un biodrošības prakses – sākot no augstvērtīgu sastāvdaļu barības, vienmēr pieejamu tīru dzeramo ūdeni, visbeidzot ar atbilstoši iekārtotām mītnēm un veterinārārstu uzraudzību.

Sertificēta veterinārārste Tatjana Lisakovska, kas specializējusies mājputnu veselībā, atzīst, ka slimību profilakses nolūkā lauksaimnieki kardināli maina pieeju putnu turēšanas apstākļiem, ņemot talkā jaunākās tehnoloģijas un iekārtas. Būtiski finanšu resursi tiek ieguldīti infrastruktūrā un vidē apkārt dzīvnieku mītnēm, kurā līdz minimumam samazināti mājputnu slimību izplatīšanās riski.

“Nodrošinot mājputnam atbilstošus turēšanas apstākļus, iespējas brīvi kustēties un paust savu dabīgo uzvedību, sagatavojot sabalansētu barību no kvalitatīvām sastāvdaļām un pasargājot mājputnus no kontakta ar infekciju ierosinātājiem, antibiotiku lietošana nav nepieciešama,” norāda Lisakovska.

No problēmas pie risinājuma

Pašlaik antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu izturība pret antibiotikām ir viena no svarīgākajām medicīnas problēmām ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Pieaugot baktēriju spējai pretoties ārstēšanai, ik gadu ES pret antibiotikām izturīgo baktēriju dēļ dzīvību zaudē vairāk nekā 35 000 cilvēku. Šīs dzīvības varētu glābt, ja antibiotikas ārstēšanas laikā būtu veiksmīgi iznīcinājušas kaitīgās baktērijas. Politikas “Viena dzīvība-viena veselība” izstrādātāji, īstenotāji, ārsti un lauksaimnieki pievērš šai problēmai uzmanību un aktīvi meklē risinājumus.

Eiropas Savienībā visiem lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem, kas iegūst un piedāvā tirdzniecībai dzīvnieku izcelsmes produktus, tostarp arī gaļu, ir jāatbilst stingrām ES normatīvo aktu prasībām.

Protams, ja dzīvnieks slimo, tas ir jāārstē, taču ir stingri noteiktas prasības, kurš var zāles iegādāties un kā tās jālieto, kā arī ir noteikts periods, cik ilgi pēc dzīvnieka ārstēšanas no tā iegūtos pārtikas produktus nedrīkst lietot uzturā. Antibiotiku lietošanai lopkopībā var būt arī netieša ietekme, piemēram, antibiotiku atliekas un pēc ārstēšanas kursa izdzīvojušie mikroorganismi no kūtsmēsliem, mēslojot laukus, var nonākt augsnē un gruntsūdeņos. Tādā veidā tiek veicināta rezistento (izturīgo) mikroorganismu cirkulācija apkārtējā vidē. Šī iemesla dēļ putnkopji ir izvēlējušies iet gana sarežģītu ceļu un nodrošināt mājputniem tādus apstākļus, lai ārstēšana nebūtu nepieciešama. Antibiotiku lietošanas samazināšana gan mājputniem, gan citiem lauksaimniecības dzīvniekiem ir svarīgs posms, kas palīdz veicināt sabiedrības veselības stiprināšanas pasākumus un veicina vides ilgtspēju.

Pūles vainagojas ar panākumiem

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūru kopīgi sagatavotā ziņojumā ir secinājušas, ka valstīs, kas ir samazinājušas antibiotiku patēriņu gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem, ir samazinājies pret antibiotikām rezistentu baktēriju skaits, un antibiotikas, ko lieto ārstēšanā, atkal kļūst efektīvas.

Lisakovska norāda, ka viens no iemesliem, kas ļauj putnkopjiem gūt panākumus zāļu lietošanas samazināšanā, ir pilna cikla ražošana, kas nodrošina visa ražošanas procesa kontroli, sākot no māšu ganāmpulka līdz pat gaļas ieguvei.

“Ir jāievēro stingra kārtība jau no paša gaļas ražošanas pirmā soļa - broileru vaislas ganāmpulka,- jo veselīgi vaislas putni nodod imunitāti arī pēcnācējiem. No vaislas ganāmpulka iegūst inkubācijas olas, kas tālāk nonāk inkubatoros. No olām, pēc 21 dienas, izšķiļas cāļi, kurus izaudzējot iegūst mājputnu gaļu. Šeit ārkārtīgi svarīgas ir tehnoloģiskās nianses — vienmēr pareizā temperatūra, mitrums un teicami biodrošības apstākļi, lai neiekļūtu nekādas infekcijas,” stāsta Lisakovska.

Viņa norāda, ka apstākļiem inkubatoros un mājputnu novietnēs, uz kurieni tiek pārvietoti cāļi, ir jābūt nevainojamiem un pielīdzināmiem videi dzemdību nodaļās – ar izcilu tīrību un stingru higiēnu: „Šādos apstākļos šķīlušies un auguši cāļi ir pilnīgi veseli!”

Eksporta tirgi novērtē kvalitāti

Gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan tirgos ārpus ES, piemēram, Japānā un Dienvidkorejā, kur kvalitātes prasības arī ir ļoti augstas, atzinīgi novērtē Eiropas ražotāju centienus audzēt mājputnu gaļu bez antibiotikām.

Izvēloties mājputnu gaļu, kas marķēta ar zīmi “audzēts bez antibiotikām” patērētāji var būt droši, ka veic ieguldījumu savā veselībā ilgtermiņā, jo, samazina risku saskarties ar rezistentām baktērijām, izvēlas izcilas kvalitātes produktus, gardāko maltīšu pagatavošanai, un balso par vides ilgtspēju, vienlaikus novērtējot ražotāju ieguldījumus paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā.

Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Lietuvas Zemkopības ministrijas pakļautībā esošā Lauksaimniecības aģentūra uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar tikt sauktas pie atbildības.

Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem: https://www.vm.gov.lv/lv/media/3017/download?attachment