/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Mūžībā aizgājušais pāvests Francisks panāca, ka Vatikānā atkal ieklausās. Tomēr vienā jautājumā viņa viedokļi nereti izsauca asu pretrakciju – proti, attiecībā uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Piemēram, kad pāvests paziņoja – Ukrainai vajadzētu atrast "drosmi pacelt balto [padošanās] karogu". Atskatāmies uz pāvesta Franciska atstātā mantojuma neviennozīmīgi vērtēto daļu.
Kad Francisks 2013. gadā stājās amatā, viņš tika raksturots kā reformators un, iespējams, līdz šim liberālākais pāvests. Īsti gan tas neattaisnojās. Lai gan pāvests ieviesa vairākas reformas saistībā ar baznīcas finansēm, procedūrām seksuālās vardarbības gadījumu novēršanai un ziņošanu par tiem, tomēr vairumā jautājumu viņa nostāja bija tāda pati kā priekšgājējiem: sievietes oficiāli nevar tikt ordinētas garīdznieku rindās, abortu nosodīšana, vēršanās pret viendzimuma laulībām. Kā pēc pāvesta Franciska nāves atzīmē daudzu nekrologu autori – viņš bija vienlaikus gan pārāk liberāls, gan pārāk konservatīvs atkarībā no tā, kam jautājat.
Tomēr temats, par ko viņš visbiežāk tika kritizēts mūsu platuma grādos, izrādījās kas cits – Krievijas īstenotais iebrukums Ukrainā. Kad Krievija astoņus gadus pēc Krimas aneksijas un kara uzturēšanas Donbasā sāka karu, kura mērķis bija pilnībā sagrābt Ukrainas valsti, pāvests norādīja uz karadarbības radītajām ciešanām un aicināja izbeigt konfliktu. Taču, kā diemžēl ne mazums citu, viņš ar šo prasību vērsās nevis pie karu sākušās Krievijas, bet gan pie Ukrainas.
"Drosme pacelt balto karogu"
Īpašu sašutumu izraisīja pāvesta Franciska teiktais intervijā Šveices raidorganizācijai RSI, kas tika pārraidīta 2024.gada martā. Pāvests paziņoja, ka Ukrainai vajadzētu atrast "drosmi pacelt balto [padošanās] karogu".