IZM samazinājusi apjomīgā izglītības kvalitātes monitoringa projekta izmaksas

IZM otrdien iesniegusi Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) precizētu projektu par izglītības kvalitātes attīstību un skolēnu zināšanu un labbūtības monitorēšanu. Tāpat saskaņošanai nodoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas precizē projekta aktivitāšu apjomu.

Pārskatot projekta aktivitātes, nolemts saglabāt projekta centrālās aktivitātes - pēc iespējas agrīni noteikt un uzlabot skolēnu pamatprasmes, novērtēt skolēnu un skolotāju labbūtību, stiprināt pašvaldību un skolu prasmes darbā ar izglītības datiem, pilnveidot esošos izglītības informācijas rīkus, kā arī nodrošināt izglītības kvalitāti raksturojošu datu pieejamību iesaistītajām pusēm un sabiedrībai.

Savukārt tādus pasākumus kā izglītības reformu ietekmes izvērtējums, starptautisko ekspertu konsultācijas un datu analītiķu tīkla izveidi plānots atlikt, jo patlaban tie neesot prioritāri.

Tādējādi projekta iesniegumā un MK noteikumu grozījumos projekta īstenošanai paredzētā summa ir 16,48 miljoni eiro.

Ietaupīto finansējumu iecerēts novirzīt "akūtajām nozares vajadzībām". 4,8 miljoni eiro no projektam paredzētā finansējuma tiks novirzīti mācību līdzekļu un metodiskā atbalsta materiālu iegādei vai izstrādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās vidējās izglītības iestādēs, skolēniem profesionālās ievirzes iestādēs sportā, mūzikā, mākslā un dejā, kā arī iekļaujošas izglītības īstenošanai.

Tāpat IZM precizējusi projekta nosaukumu, un turpmāk projekts tiks dēvēts "Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai". Ministrijā šādas izmaiņas skaidro ar vēlmi precīzāk atainot projekta mērķi un plānotās aktivitātes.

Paredzēts, ka CFLA projekta iesniegumu izvērtēs līdz 29. jūlijam. IZM projektu līdz 2029. gada nogalei īstenos kopā ar sadarbības partneriem Valsts izglītības attīstības aģentūru, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiem.

Projekta finansējumu 85% apmērā nodrošina Eiropas Sociālais fonds Plus, bet atlikušo daļu - Latvijas valsts budžeta līdzekļi.

Kā vēstīts, valdība pagājušajā rudenī nolēma par 21,288 miljonu eiro ieguldīšanu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā līdz 2029. gadam.

Par IZM iecerēm bažas pauduši gan Saeimas deputāti un sociālie partneri, gan Valsts kontrole.

Neesot saprotams, uz kādu tieši pasākumu rēķina interešu izglītībā "astronomiski lielo summu" - 11,87 miljonus eiro - plānots ietaupīt. Izskanējušas arī bažas, ka daļa plānotās projekta aktivitātes pārklājoties ar citiem projektiem vai ir IZM vai tās institūciju pamatfunkcijas.

Bijusī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš atzina, ka nav pietiekami izskaidrots par izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai atvēlētā finansējuma izmantošanu. Līdztekus viņa uzsvēra, ka netiks mērīts "mērīšanas pēc", bet gan, lai varētu sniegt nepieciešamo atbalstu skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem.

Pēc politiķes sacītā, nozarē šobrīd vairāk tiek runāts par sekām, piemēram, izkritušo skolēnu skaitu centralizētajos eksāmenos. Taču "personalizēta izglītība" ļaus saprast, kāds atbalsts vajadzīgs konkrētam skolēnam.