Pavasara saaukstēšanās vai alerģija? Kā atšķirt simptomus un izvēlēties pareizo ārstēšanu

Nav vienkārši saprast, vai šī sliktā pašsajūta ir saistīta ar saaukstēšanos, vai tomēr ar pavasara alerģiju. Abas problēmas ir izplatītas, un to simptomi bieži pārklājas, apgrūtinot pareizu ārstēšanas izvēli. Šis raksts palīdzēs saprast galvenās atšķirības starp saaukstēšanos un alerģiju, un sniegs padomus, kā rīkoties.

Simptomu līdzība – kāpēc tos ir viegli sajaukt?

Gan vīrusu izraisīta saaukstēšanās, gan alerģijas izpaužas ar līdzīgiem simptomiem – aizliktu vai tekošu degunu, šķaudīšanu un nogurumu. Tieši šī līdzība ir iemesls, kāpēc daudzi sākumā ārstējas nepareizi, domājot, ka viņus ir "noķēris" vīruss, kaut patiesībā cieš no alerģijas, – vai otrādi.

Agnese Jursa, "Apotheka" farmaceita asistente, norāda:

"Pacienti bieži vien sāk lietot deguna pilienus vai pat antibiotikas, domājot, ka viņiem ir kāda vīrusu saslimšana. Taču alerģijas gadījumā šādi līdzekļi var būt neefektīvi vai pat nevajadzīgi. Ja simptomi saglabājas ilgāk par nedēļu un pastiprinās ārpus telpām, jāapsver iespēja, ka tie ir alerģiski."

Tāpēc ir svarīgi izprast simptomu rašanās laiku, to intensitāti un ilgumu. Tikai tā var izvairīties no nepiemērotu medikamentu lietošanas un diskomforta.

Galvenās atšķirības starp vīrusu un alerģiju

Sezonālās alerģijas pavasarī – galvenie izraisītāji

Pavasarī gaisā palielinās ziedputekšņu koncentrācija, jo zied bērzi, alkšņi, vītoli un citas kokaugu sugas. Šie ziedputekšņi ir viens no galvenajiem siena drudža jeb sezonālās alerģijas izraisītājiem. Tiem, kuriem ir nosliece uz alerģiju, pat īsa pastaiga parkā var izraisīt simptomu saasinājumu.

Farmaceita asistente Agnese Jursa paskaidro:

"Ziedputekšņu sezona katru gadu sākas mazliet atšķirīgi – atkarībā no laikapstākļiem. Cilvēkiem, kuriem ir zināma jutība pret konkrētu koku ziedēšanu, ieteicams sākt profilaktisku ārstēšanu vēl pirms simptomu parādīšanās."

Tāpat ir svarīgi ievērot profilakses pasākumus – piemēram, izvairīties no logu atvēršanas dienās ar augstu ziedputekšņu līmeni un veikt regulāru apģērbu un matu mazgāšanu pēc uzturēšanās ārā.

Ko darīt, ja neesi pārliecināts?

Kad nav skaidrs, kas izraisa diskomfortu, vislabāk ir meklēt padomu pie ģimenes ārsta vai alergologa. Speciālisti var ieteikt veikt specifiskus testus – gan uz vīrusiem, gan uz alergēniem – lai noskaidrotu simptomu cēloni. Tas palīdzēs izvēlēties pareizo ārstēšanu un izvairīties no ilgstošas pašārstēšanās.

Agnese Jursa uzsver:

"Farmaceits un farmaceita asistents var palīdzēt saprast simptomu dabu, taču noteicošais ir ārsta vērtējums un, ja nepieciešams, arī asins vai ādas testi. Jo precīzāk zinām, kas izraisa simptomus, jo efektīvāk spējam tos ārstēt."

Arī pacienta pieraksti par simptomiem – to sākuma laiku, ilgumu, saistību ar vidi – var būt vērtīgs palīgs diagnostikas procesā.

Ārstēšana un dzīvesveida ieteikumi

Alerģiju ārstēšanai pieejami dažādi bezrecepšu medikamenti – antihistamīni, deguna aerosoli, acu pilieni. Ja simptomi ir ilgstoši vai ļoti izteikti, ieteicams konsultēties ar ārstu par specifiskāku terapiju. Saaukstēšanās gadījumā visbiežāk pietiek ar atpūtu, šķidruma uzņemšanu un simptomātisku ārstēšanu.

Agnese Jursa paskaidro:

"Ja alerģija izpaužas ar aizliktu vai pilošu degunu, šķaudīšanu, kņudināšanu degunā, noderēs aerosols, kas satur aktīvo vielu azelastīnu. Pieejami arī acu pilieni ar azelastīnu, kā arī deguna aerosols ar flutikasonu – tas ir drošs ilgstošai lietošanai un darbojas ar pretiekaisuma efektu."

Viņa piebilst, ka "ārstēšanā ļoti svarīga ir regularitāte – antihistamīni jālieto katru dienu, nevis tikai tad, kad simptomi kļūst nepanesami".

Papildus medikamentiem, svarīgi arī dzīvesveida pielāgojumi – logu turēšana ciet ziedputekšņu sezonas laikā, drēbju maiņa pēc uzturēšanās ārā, regulāra mājas uzkopšana.

Pirmais solis – pareiza diagnoze

Ne vienmēr ir viegli saprast, kas tieši izraisa deguna kņudināšanu vai klepu pavasarī. Tomēr ar pareizu informāciju, pašnovērošanu un konsultācijām ar speciālistiem ir iespējams justies labāk un ātrāk atgriezties aktīvā ikdienā.

Farmaceita asistente Agnese Jursa atgādina:

"Pirmais un svarīgākais solis ir nepārdzīvot – gan alerģijas, gan saaukstēšanās ir ārstējamas. Galvenais – nepieļaut ilgstošu pašārstēšanos bez rezultāta un savlaicīgi vērsties pēc padoma pie speciālista."

Atceries – pareiza diagnoze ir pirmais solis ceļā uz labu pašsajūtu un veselību. Rūpējies par sevi un savu ģimeni, īpaši šajā skaistajā, bet arī izaicinošajā sezonā.

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".