Rinkēvičs un Siliņa atturas vērtēt par ģenerālprokuroru Stukānu sākto pārbaudi. Arī politiķi izteikumos atturīgi (1)

Pēc trauksmes cēlēja - prokurores Viorikas Jirgenas - ziņojuma Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs ir ierosinājis pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora Stukāna atlaišanai. Ziņojumā tikušas paustas bažas par Stukāna darbībām saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa (tolaik JV) lidojumu lietas izmeklēšanu.

Valsts prezidents akcentēja, ka tiesu vara ir neatkarīga - ja ir saņemts signāls, notiek izmeklēšana. Kad būs izmeklēšanas rezultāti, tad šo jautājumu varētu komentēt.

Arī Ministru prezidente norādīja, ka tiesu vara ir neatkarīga, bet arī tiesu varas vidē ir iespējami trauksmes cēlāju ziņojumi. Siliņa uzsvēra, ka no tiesu varas pārstāvjiem tiek sagaidīts, ka pēc iesnieguma izskatīšanas tā nāks klajā ar savu paziņojumu.

"Mums kā politiķiem nav tiesību iejaukties, tāpēc arī mēs nevaram īsti komentēt šo situāciju. Sagaidīsim tiesu varas verdiktu, pēc kura varēsim arī secināt," teica Ministru prezidente.

Siliņa piekrita, ka tā nav parasta situācija, kad AT priekšsēdētājs ierosina pārbaudi saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu. Viņasprāt, tas labi un skaidri norāda, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā likums visiem ir vienāds. Premjere sacīja, ka tieši tāpēc viņa vēl jo vairāk respektē AT priekšsēdētāja lēmumu.

Pēc Siliņas paustā, ja starptautiskajiem partneriem būs jautājumi politiķiem, tiem būs jāskaidro, ka šāds process Latvijā ir iespējams. Viņa atgādināja, ka premjerei nav tiesību uzzināt nekādas detaļas, kas saistītas ar trauksmes cēlāja ziņojumu.

"Šis ir nestandarta gadījums. Protams, būs jāsaprot, kā tas iekļaujas termiņos. Patlaban ir apturēta kandidātu izvirzīšana. Man tas šķiet leģitīmi. [..] Vai mēs iekļausimies termiņos?! Mēs respektēsim AT un Tieslietu padomes lēmumus šajos jautājumos," teica Siliņa.

Viņa skaidroja, ka politiķi lems brīdī, kad būs izvirzīts konkrēts kandidāts uz ģenerālprokurora amatu. Pēc Siliņas paustā, pagaidām nekādu pārsteigumu un kavējuma nav.

Arī koalīcijas partiju Saeimas frakciju vadītāji pagaidām ir atturīgi vērtējumos par pārbaudi, kas sākta pēc trauksmes cēlēja ziņojuma par ģenerālprokuroru Juri Stukānu, uzsverot, ka nepieciešams sagaidīt pārbaudes rezultātus.

"Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik politiķiem plašāka informācija par sākto pārbaudi nav pieejama. Viņš uzsvēra, ka ir stingri noteikta kārtība, kā tiesu vara šādās situācijās rīkojas, tāpēc jāgaida pārbaudes rezultāti.

"Politiķiem pārbaudē nav jājaucas iekšā," uzsvēra deputāts.

Vaicāts, vai sāktā pārbaude varētu ietekmēt Stukāna izredzes apstiprināšanai amatā uz otro pilnvaru amatu, Jurēvics norādīja, ka Saeimas deputāti par šo jautājumu lems, kad tiks izvirzīti kandidāti, lai "kuri tie būtu". Vienlaikus Jurēvics akcentēja, ka kandidātam jābūt ar augstu reputāciju, tāpēc šaubas, ja tādas ir, jānoņem pirms lēmumu pieņemšanas.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja - ja radušās šaubas, jāpārliecinās par to pamatotību. "Šobrīd ģenerālprokurora izvirzīšanas un izvērtēšanas process notiek korekti. Gaidīsim Tieslietu padomes atzinumu," klāstīja Rokpelnis.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs atzīmēja, "ka ir ļoti labi, ka trauksmes cēlēja ziņojumu institūts strādā un ļauj iedarbināt atbilstošus mehānismus tālākām pārbaudēm".

Runājot par iespējamo Stukāna pārvēlēšanu, Šuvajevs piebilda, ka šis jautājums būs atkarīgs no izmeklēšanas un Tieslietu padomes vērtējuma.

Kā vēstīts, veikt pārbaudi AT priekšsēdētājs pilnvarojis Senāta Krimināllietu departamenta senatori Aiju Brantu. Prognozēts, ka pārbaude varētu tikt veikta līdz maija beigām vai jūnija sākumam.

Līdz pārbaudes pabeigšanai ir apturēts nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process. Stukāns ir viens no trīs ģenerālprokurora amata kandidātiem. Tieslietu padome bija sākotnēji plānojusi uzklausīt ģenerālprokurora amata kandidātus šonedēļ.

Pēc AT sniegtās informācijas, ticis saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma un Krimināllikuma panta "Neizpaužamu ziņu izpaušana" pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.

Stukāns TV3 apgalvoja, ka šī pārbaude viņam esot pārsteigums, tomēr uz jautājumu, vai mēģinās noskaidrot, par ko tā ir, ģenerālprokurors atbildēja, ka neredz vajadzību to darīt, turklāt droši vien nemaz nevarētu neko vairāk uzzināt, ja procedūra šādu iespēju neparedz.

Pārbaudot iesniegumu, konstatēts, ka tas pirmšķietami atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Lēmuma pieņemšanai par tālāku ziņojuma virzību AT priekšsēdētājs izvērtēja divus apstākļus.

Pirmkārt, tika vērtēta pārkāpuma pirmšķietamā juridiskā iespējamība, proti, vai ziņojumā norādītie apstākļi pirmšķietami var norādīt uz vismaz hipotētisku prokurora ietekmēšanas mēģinājumu pretēji viņa pārliecībai ar ziņojumā norādītajām metodēm.

Otrkārt, tika vērtēta ziņojumā norādīto apstākļu pirmšķietamā ticamība, proti, vai ziņojumā norādītie faktiskie apstākļi, vismaz pirmšķietami, apstiprinās no citu norādītajos notikumos iesaistīto personu puses.

AT priekšsēdētājs konstatēja, ka pirmšķietami ziņojumā norādītie apstākļi par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas ir pietiekams pamats pārbaudes ierosināšanai, lai izvērtētu minētos faktus pēc būtības.

Savukārt jautājumā par iespējamo izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu pārbaude nav rosināma, jo tam nav gūts pat pirmšķietams apstiprinājums, līdz ar to ziņojumā minētajiem apsvērumiem paliekot pieņēmumu līmenī. AT priekšsēdētāja rīcībā nav tiesisku instrumentu, lai izmeklētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Tam jānotiek saskaņā ar attiecīgiem likumiem.

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" nesen ziņoja, ka februāra beigās ir iesniegts trauksmes cēlēja ziņojums saistībā ar Stukāna rīcību attiecībā uz tā dēvēto bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu.

"Kas notiek Latvijā?" vairāki avoti apstiprinājuši, ka prokuratūrā notikušas vairākas sapulces, kurās piedalījušies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāji, gan dažāda līmeņa prokurori, arī Stukāns. Šajās sapulcēs strīdus objekts bijis arī tas, kam šajā lietā ir vai nav pamata uzrādīt vai neuzrādīt apsūdzību, tostarp - bijušajam Ministru prezidentam, viņa biroja vadītājam un Valsts kancelejas direktoram.

Februāra beigās par Stukāna rīcību šajās sapulcēs tapis trauksmes cēlēja ziņojums par iespējamu ģenerālprokurora pilnvaru pārkāpšanu.

LETA jau rakstīja, ka 5.martā Stukāns medijiem apliecināja, ka prokuratūra nolēmusi pārņemt no KNAB kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera Kariņa komandējumos.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā. 11.jūlijā beigsies Stukāna pilnvaru termiņš.