Miega nozīme sirds veselībai – kas jāzina katram? Skaidro neirologs

To, kā tieši miega apjoms un kvalitāte ietekmē mūsu labsajūtu un kam jāpievērš uzmanība, lai izvairītos no nepatīkamām sekām, skaidro neirologs, “Veselības centru apvienības” Neiroloģijas dienesta un Neiroklīnikas vadītājs Jānis Mednieks.

Atpūtas un darba līdzsvars – svarīgs solis sirds veselības saglabāšanā

Lai uzturētu sirds un asinsvadu sistēmu labā stāvoklī, ir būtiski kontrolēt riska faktorus, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura līmeni asinīs, lieko svaru un hronisku stresu. Viens no svarīgākajiem, bet nereti nenovērtētajiem faktoriem ir sabalansēts darba un atpūtas ritms.

Miegam ir izšķiroša loma organisma atjaunošanās procesos, regulējot asinsspiedienu, veicinot normālu hormonu darbību un palīdzot samazināt iekaisuma līmeni, kas ir būtiski sirds slimību profilaksei. Regulārs, kvalitatīvs miegs arī mazina stresa hormona kortizola līmeni, tādējādi samazinot sirds pārslodzi un hipertensijas attīstības risku. Miegs ir svarīgs arī nervu sistēmai, jo miegā notiek visu ikdienā notikušo procesu nostabilizēšanās, ko zinātniski sauc par konsolidēšanos galvas smadzenēs. Veģetatīvā nervu sistēma miegā darbojas citādi, jo aktīvāka ir parasimpātiskā nervu sistēma, kas nodrošina atjaunošanās procesus.

Pārmērīga slodze, nogurums un ilgstošs miega trūkums var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus, kas savukārt veicina sirds ritma traucējumus un citas kardiovaskulāras problēmas. Tāpēc sabalansēta dienas kārtība, kas ietver pietiekamu atpūtu un kvalitatīvu miegu, ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā ilgtermiņā rūpēties par savu sirds veselību.

Elpošanas traucējumi miegā kā nopietns signāls veselības pārbaudei

Pētījumi apliecina, ka miega traucējumi kā elpošanas problēmas miegā būtiski palielina nopietnu slimību, tostarp diabēta, sirdslēkmes, insulta, risku. Elpošanas traucējumi, piemēram, miega apnoja, izraisa skābekļa trūkumu organismā un pastāvīgu sirds un asinsvadu sistēmas pārslodzi, kas ilgtermiņā var radīt smagas veselības problēmas.

Ir efektīvas diagnostikas un ārstēšanas metodes, kas ļauj savlaicīgi atklāt un novērst šos riskus. Latvijā tiek piedāvāti polisonogrāfijas un poligrāfijas izmeklējumi, kas palīdz identificēt miega traucējumus, un valsts apmaksā arī noteiktas ārstēšanas metodes, tādējādi padarot palīdzību pieejamāku plašākam iedzīvotāju lokam.

Mājas apstākļos ar viedpulksteņa palīdzību ir viegli sekot miega kvalitātei un analizēt dažādās miega fāzes. Viedpulkstenis spēj noteikt, cik ilgi pavadām katrā fāzē – no vieglā miega līdz dziļajam un REM (ātro acu kustību fāze) miegam. Īpaši svarīgs ir dziļais miegs, jo šajā fāzē notiek ķermeņa, muskuļu atjaunošanās un spēcinās imūnsistēma. Kvalitatīvs dziļais miegs palīdz arī smadzeņu attīrīšanā no kaitīgajiem vielmaiņas galaproduktiem, kas uzkrājas dienas laikā.

Kādos gadījumos jāpievērš īpaša uzmanība miega kvalitātei un kā to uzlabot?

Vai zinājāt, ka krākšana miegā var būt signāls par nopietniem miega traucējumiem? Ja novērojat tādus simptomus kā liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, ir cukura diabēts vai, ja jūsu partneris ir pamanījis krākšanu vai elpošanas apstāšanos miegā, tam vajadzētu pievērst īpašu uzmanību. Šie ir rādītāji var liecināt par miega traucējumiem, piemēram, obstruktīvu apnoju, kas var nopietni ietekmēt sirds un asinsvadu veselību. Miega traucējumi var būs saistīti ar paaugstinātu asinsspiedienu, tie var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku un traucēt normālu sirds darbību. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai miega apjomam un kvalitātei, bet arī zināt rīcības soļus, kas var palīdzēt uzlabot veselību.

Nereti ieteikumi galvas smadzeņu veselības uzlabošanai ir tie paši, kas attiecas uz sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Daudzi ambulatorās medicīnas ārsti vispirms iesaka dzīvesveida izmaiņas. Tas ietver mērenu fizisko aktivitāti, veselīgu uzturu, kas atbilst sirds un asinsvadu sistēmas vajadzībām, un arī jau minēto darba un atpūtas laiku līdzsvaru.

Neirologi bieži uzsver miega higiēnas nozīmi, iesakot veidot regulāru miega režīmu, izvairīties no pārmērīgas ekrānu lietošanas pirms gulētiešanas un izmantot relaksācijas metodes, kā arī veikt mērenas fiziskās aktivitātes dienas laikā. Šie pasākumi palīdz uzlabot miega kvalitāti, samazina stresa ietekmi uz ķermeni un līdz ar to arī slodzi sirdij. Uzlabojot miegu, mēs ne tikai veicinām sirds veselību, bet arī atbalstām smadzeņu darbību, samazinot sirds slimību risku un uzlabojot kopējo veselības stāvokli.

Šis raksts ir veidots sociālās kampaņas “Dzirdi savu sirdi!” ietvaros, ko no 17. marta līdz 30. aprīlim īsteno Latvijas zāļu ražotājs “Olpha” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Veselības centru apvienību (VCA), “Mēness aptieku” un Centrālo Laboratoriju. Kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par sirds veselību un mudināt cilvēkus uzlabot savus ikdienas paradumus. Tās ietvaros iedzīvotāji var apmeklēt speciālistus, veikt sirds veselības pārbaudes un saņemt vērtīgus padomus par sirds aprūpi. Plašāka informācija: https://dzirdisavusirdi.lv.