:format(webp)/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
Melnie. Tā viņus sauc kaprači. Katru gadu Jaunciema kapsētā tiek apglabāti 100 līdz 150 mirušie, kuriem nav piederīgo. Bezpiederīgo sektorā 50 gadu laikā kopumā apglabāti ap 8 tūkstošiem cilvēku. Skumjākais, ka aizvien biežāki ir gadījumi, kad mirušajam ir tuvinieki, bet viņi atsakās apglabāt aizgājēju, atstājot to pašvaldības ziņā, saka Rīgas Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla. Netālu atrodas bērnu bāreņu apbedījumi - mazas, necilas kapu kopiņas, ko iezīmē vien piemineklis ar uzrakstu “Maziem eņģelīšiem”.
Rīgas kapsētu kartē ir tikai divas atvērtās kapsētas – Jaunciema un Bolderājas, pārējās daļēji slēgtas vai slēgtas jauniem apbedījumiem.
“Kapi un kapu tradīcijas ir ierakstītas kultūras kanonā, bet ir jautājums, cik daudz esam gatavi mainīt savu domāšanu, jo ir zinātniski pierādīts, ka par kapavietu rūpējas divas paaudzes, trešā, ceturtā jau vairs ne. Vācijā līdzīgas problēmas risina, maksimāli izmantojot esošās kapsētas.