Baltijas jūra kļūst par vēja enerģijas attīstības karsto punktu

Likmes uz Baltijas jūras atkrastes vēja parku potenciālu

Baltijas jūra ir kļuvusi par starptautisko atkrastes vēja parku fokusa punktu, un tam ir pamatots iemesls. Tās vienmērīgie vēja apstākļi, politiskā apņemšanās izmantot atjaunīgo enerģiju un šobrīd vēl neizmantotās ostu jaudas padara Baltijas jūru par izcilu vietu liela mēroga vēja parku attīstībai, tomēr infrastruktūra, kas nepieciešama šādu projektu atbalstam, joprojām ir nepietiekama. Ostas, kas spēj apstrādāt smagsvara kravas un turbīnu komponentes, kā arī attiecīgo pakalpojumu nodrošināšana ir būtiski priekšnoteikumi sekmīgai atkrastes vēja parku attīstībai. Uzņēmumi, kas savlaicīgi iesaistīsies šajā piegāžu ķēdē, iegūs konkurences priekšrocības, pozicionējot sevi kā galvenos spēlētājus industrijā, kas turpmākajās desmitgadēs dinamiski attīstīsies.

Liepāja: stratēģiskie atkrastes vēja parku loģistikas vārti

Investīcijas Liepājas ostā nav tikai jautājums par infrastruktūras uzlabošanu – galvenais uzsvars tiek likts uz efektīvu atkrastes vēja parku loģistikas centra izbūvi. Masīvo vēja turbīnu komponenšu transportēšanai un montāžai paredzēts būvēt smagsvara kravu termināli un atkrastes vēja parku atbalsta bāzi. Dziļūdens piestātnes un centrālā atrašanās vieta Baltijas reģionā – tas ir Liepājas potenciāls tapt par galveno loģistikas centru atkrastes vēja parku projektiem Latvijā, Igaunijā un arī ārpus šo valstu robežām.

“Euroports” ir vadošais uzņēmums, kas specializējies ostu infrastruktūras jomā un spēlē izšķirošu lomu atkrastes vēja parku komponenšu efektīvas apstrādes un loģistikas nodrošināšanā. “Smulders” ar savu kompetenci jautājumos par tērauda konstrukciju ražošanu atkrastes vēja enerģijas vajadzībām dos būtisku pienesumu tālākā ostas transformācijā. Abu šo uzņēmumu apvienotās zināšanas, kā arī “Van Oord” pieredze atkrastes vēja parku būvniecībā, dos iespēju Liepājai kļūt par atkrastes vēja parku loģistikas un atbalsta pakalpojumu izcilības centru.

Latvijas pieaugošā loma zaļās enerģijas inovācijās

Papildus nozīmīgo loģistikas jautājumu risinājumiem paredzētās investīcijas dos nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas atjaunīgo energoresursu sektorā kopumā. Trīs ārvalstu uzņēmumu savstarpējā sadarbība palīdzēs attīstīt arī vietējo zināšanu un izpratnes līmeni, tehniskās prasmes un apmācību iespējas. Šāda zināšanu pārnese var veidot Latviju par reģionālo izcilības centru atkrastes vēja parku enerģētikas jomā, veicinot inovācijas un radot kvalificētu darbaspēku, kas ir gatavs pārejai uz zaļo enerģiju.

Attīstot atkrastes vēja parku jaudas, Latvija iet vienu ceļu ar Eiropas Savienības ilgtspējas mērķiem, sniedzot ieguldījumu oglekļa emisiju samazināšanā un pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku.

Abpusējs ieguvums - gan Latvijai, gan investoriem

Latvijas ieguvumi no šīm investīcijām ir daudz lielāki nekā tikai vēja parki. Jūras vējš nav tikai līdzeklis oglekļa emisiju samazināšanai – tas ir būtisks valsts enerģētiskās neatkarības pīlārs. Palielinot vietējās atjaunīgās enerģijas ražošanas apjomus, Latvijai ir iespēja samazināt tās atkarību no fosilā kurināmā importa, stabilizējot enerģijas cenas un vairojot nacionālo drošību.

Turklāt, lai gan kopējās ekonomikas izaugsme nav galvenais virzītājspēks ārvalstu investoriem, tā ir pievienotā vērtība viņu ieguldījumiem, kas būs redzama un sajūtama un dos pienesumu valsts ekonomikai. Atkrastes vēja parku atbalsta bāzes izveide Liepājā radīs jaunas darbavietas, uzņēmējdarbības iespējas un ekonomikas dažādošanu reģionā, kas vēsturiski ir bijis atkarīgs no industrijas un lauksaimniecības.

Tādu uzņēmumu kā “Euroports”, “Smulders” un “Van Oord” lēmums investēt Liepājas ostā atspoguļo gan stratēģisko tālredzību, gan pārliecību par Latvijas atkrastes vēja potenciālu. Šīs investīcijas attiecas ne tikai uz ostām — tā ir reģiona kā līdera pozicionēšana atjaunīgās enerģijas jomā, ekonomisko izaugsmes iespēju radīšana un ieguldījums zaļākā nākotnē. Tā kā Baltijas jūra kļūst par atkrastes vēja enerģijas attīstības karsto punktu, Latvijai tagad ir unikāla iespēja apliecināt sevi kā galveno spēlētāju enerģētikas transformācijā. Jautājums nav par to, vai šīs pārvērtības notiks, bet gan par to, cik ātri Latvija spēs izmantot savu iespēju uz globālās skatuves.