"airBaltic" padome starptautiskā procesā meklēs jaunu aviokompānijas izpilddirektoru

Plānots, ka "airBaltic" izpilddirektora vakance tiks izsludināta 30.aprīlī, savukārt kopējais atlases process varētu ilgt aptuveni trīs mēnešos.

Atlases process tiks īstenots atbilstoši Latvijas likumdošanai, tādējādi "airBaltic" padome izveidoja un apstiprināja nominācijas komisiju, kuras uzdevums būs nodrošināt profesionālu, objektīvu un caurspīdīgu kandidātu izvērtēšanu.

Komisijas sastāvā būs Tieslietu ministrijas Korporatīvās pārvaldības konsultatīvās padomes locekle Jūlija Bistrova, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Andulis Židkovs, Ministru kabineta Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos Pēteris Vilks, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa, Martinovs, "airBaltic" padomes priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Sedlenieks, kā arī Vācijas čārterreisu aviokompānijas "Sundair" komerciālā departamenta tirdzniecības direktors Ralfs Ullmans.

Jaunais izpilddirektors tiks iecelts pēc padomes lēmuma, ņemot vērā nominācijas komisijas rekomendācijas. Līdz tam lidsabiedrību turpina vadīt tās esošais pagaidu izpilddirektors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis.

"airBaltic" pārstāvji uzsver, ka visas saistības pret iepriekšējo izpilddirektoru Martinu Gausu ir izpildītas padomes 7.aprīļa lēmumā. Norēķini ir veikti pilnā apmērā pēc amata atstāšanas, un atbilstoši lēmumam papildu maksājumi vai kompensācijas nav paredzētas. Ievērojot lēmuma konfidencialitāti, plašākus komentārus par šo jautājumu aviokompānija nesniegs.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka "airBaltic" patlaban atrodas izšķirošā attīstības posmā, un jaunajam vadītājam būs būtiska loma, turpinot uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi. "Mēs meklējam līderi ar starptautisku skatījumu, skaidru stratēģisko domāšanu un spēju stiprināt "airBaltic" kā modernu un konkurētspējīgu Eiropas lidsabiedrību," uzsver Martinovs.

Vienlaikus "airBaltic" stratēģiskais darbības virziens paliek nemainīgs - uzņēmums turpina virzīties uz flotes paplašināšanu līdz 100 "Airbus A220-300" lidmašīnām līdz 2030.gadam, kā arī uz potenciālo akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) īstenošanu, kad būs labvēlīgi tirgus apstākļi.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu.

Gauss aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka atlaišana no amata viņam bija pārsteigums, lai gan politiķi to jau kādu laiku pieprasīja.

Vaicāts, vai būtu ko mainījis savā darbībā, Gauss sacīja, ka "nē, es censtos vadīt uzņēmumu tādā pašā garā, jo arī šodien tas ir labs uzņēmums".

Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.

Tāpat vēstīts, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc "airBaltic" potenciālā IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.