Baltais nams atradis vainīgo, kādēļ nav izdevies apturēt karu Ukrainā (15)

Šādu paziņojumu izteikusi Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita. Viņa sacīja, ka “Trampa pacietības mērs tuvojas beigām”.

“Viņš [Tramps] vēlas izdarīt to, kas ir pareizi visai pasaulei. Viņš grib redzēt mieru. Viņš grib, lai slepkavības beigtos, taču tam ir vajadzīgs, lai abas karā iesaistītās puses to vēlētos. Diemžēl liekas, ka prezidents Zelenskis virzās nepareizā virzienā,” Levitas vārdus citē “Reuters”.

Levita arī uzsvēra, ka Tramps neesot prasījis Ukrainai atzīt Krimu par Krievijas daļu.

“Kā taisnīgi teica Tramps, tieši prezidents [Baraks] Obama 2014. gadā ļāva Krievijai atņemt Krimu. Prezidents neprasa Ukrainai atzīt Krimu [par Krievijas daļu]. Neviens viņiem to nav lūdzis. Viņš pieprasa, lai abas puses sēstos pie pārrunu galda, atzīstot, ka šis karš pārāk ilgi ir bijis nežēlīgs. Lai noslēgtu labu vienošanos abām pusēm no pārrunu galda ir jāaiziet mazliet neapmierinātām,” turpināja Baltā nama preses sekretāre.

Viņa arī pārmeta Zelenskim, ka “viņš cenšas veikt miera pārrunas caur presi, un tas nav pieņemams” – miera procesam būtu jānotiek aiz slēgtām durvīm, nevis publiski.

“Nacionālās drošības komanda un prezidenta padomnieki ir ieguldījuši nozīmīgu laiku, enerģiju un spēkus, lai pieliktu punktu šim karam. Amerikāņu nodokļu maksātāji ir samaksājuši miljardiem dolāru šiem pūliņiem. Pietiek. Prezidents ir vīlies un viņa pacietība beidzas,” teica Levita.

Savukārt “The Wall Street Journal” vēsta, ka Trampam nav izprotama Ukrainas principiālā nostāja teritoriālajos jautājumos.

“Šonedēļ paredzētās diskusijas Londonā bija formātā “ņem vai ej prom”, piedāvājot Ukrainai teju vai pēdējo iespēju pieņemt nosacījumus, ko uzspiež ASV. Tomēr Ukraina uzstāj uz virkni jautājumiem, piemēram, vēloties uguns pārtraukšanu vēl līdz galējās vienošanās panākšanai, kā arī noraidot Krimas juridisko nodošanu Krievijai un uzsverot, ka vienošanās esošajā formātā vienkārši ļaus Krievijai iebrukt Ukrainā vēlāk,” teikts “The Wall Street Journal” publikācijā.

Karalisko Apvienoto dienestu institūta (RUSI) direktora vietnieks Džonatans Ejals norāda, ka esošais ASV miera plāns, kurš Eiropai un Ukrainai ir nepieņemams, pat ir labāks nekā gada sākumā Trampa administrācijas pārstāvju piedāvātais variants. Viņš piebilda, ka šajā plāna variantā Ukrainai netiek piedāvāts ierobežot armijas apjomu un neaizliedz Kijivas sabiedrotajiem turpināt sniegt militāro atbalstu. Tādēļ, pat neraugoties uz to, ka šis plāns ir ļoti izdevīgs Krievijai, pēc Ejala vārdiem, “nav pilnīga atteikšanās no Ukrainas. ”

Turklāt daudz kas ir atkarīgs no militārās palīdzības, ko ASV var piedāvāt ne tikai Ukrainai, bet arī partneriem Eiropā. Oficiālās Lielbritānijas un Francijas amatpersonas izstrādājušas koalīcijas spēku plānu, kas ļaus izvietot Ukrainā karavīrus pēc miera vienošanās un uguns pārtraukšanas.

“Tomēr šis plāns var iegūt reālas aprises tikai tad, ja ASV apsolīs sniegt materiāli tehnisko un gaisa atbalstu Eiropai, ja Krievija atkal atsāks karadarbību. Pagaidām gan ASV nav piedāvājušas šādu palīdzību,” norāda WSJ.

Tiek norādīts, ka gan Baltā nama pārstāvji, gan Tramps pats burtiski ignorē to faktu, ka tieši Ukraina bija tā, kas martā piekrita ASV piedāvātajam pamieram, bet Krievija no tā atteicās. Turklāt Krievija pēc martā notikušajām sarunām ir palielinājusi uzbrukumu intensitāti pret Ukrainu, arvien biežāk pat ar ballistiskajām raķetēm uzbrūkot civiliedzīvotājiem, šādi demonstrējot nevēlēšanos sasniegt mieru. Tomēr, neraugoties uz to, ASV amatpersonas izvēlējušās izpatikt Kremlim, un vēlmē turpināt karu apsūdz Ukrainu.

Atsevišķi avoti pieļauj domu, ka Tramps par katru cenu vēlas panākt jebkāda veida miera vienošanos līdz savas prezidentūras 100. dienai, kas būs 1. maijā. Tas Trampam ļautu publiski spodrināt savu tēlu kā "miera nesējam".