Internetveikals lietotām precēm. Kāpēc gan ne?

Šobrīd Kliksel platformā ir aptuveni 2000 preču. Iecerēts, ka jūnijā šis skaitlis tiks dubultots. Populārākas preces ir tālruņi cenā līdz 300 eiro, kā arī sadzīves tehnika un planšetdatori cenā līdz 100 eiro. Līdz šim platformā ir pārdots teju 100 preču.

Uzņēmuma dibinātājiem ideja par šādu platformu bija jau sen. “Es jau kopš bērnības esmu nodarbojies ar lietotu preču atjaunošanu un tirgošanu, bet nekad nebija vietas, kur to varētu darīt droši. Padzīvojot ārzemēs, ieraudzīju, cik daudz labas platformas ir viņiem, bet ne mums – Baltijā. Universitātes laikā “Erasmus+” un programmā “SpinTeams” pirmo reizi uzdrošinājos īstenot projektu saistībā ar šo ideju, un 2023. gadā Barselonā jaunuzņēmumu konkursā “SpinTeams” ieguvām 3. vietu starp vairākām Eiropas universitātēm,” stāsta “Kliksel” līdzdibinātājs Dāvids Kļaviņš.

Redzot, ka idejai ir potenciāls, viņš un pārējie jaunuzņēmuma dibinātāji pameta pamatdarbus, investēja savus uzkrājumus un izveidoja platformu, kas nodrošina lietotu preču tirgošanu un savieno pircēju ar pārdevēju.

Sadarbojas ar citiem uzņēmumiem

Sākotnēji šī platforma bija iecerēta kā vietne, kur privātpersonas varētu pārdot sev nevajadzīgās lietas citiem cilvēkiem – tāds kā liels un ērts sludinājumu portāls. Taču ar laiku ideja ir mainījusies, un šobrīd tā strādā kā platforma, kur uzņēmumi pārdod lietotas preces privātpersonām un citiem uzņēmumiem.

“Kliksel” darbojas kā internetveikals – komunikācija notiek ar “Kliksel”. Preces atrodas gan pie “Kliksel”, gan klienta, un tiek nosūtītas pircējam. Šobrīd platforma darbojas pēc realizācijas principa – klients saņem naudu tikai pēc tam, kad preci ir izdevies pārdot.

Darbības sākumposmā komanda pati lietotās preces laboja un tirgoja, bet tagad palēnām piesaista citus lietoto un atjaunoto preču pārdevējus. Piemēram, “Kliksel” daļu no precēm iepērk no Eiropā lielākā telefonu, datoru u.c. tehnikas atjaunotāja un pašmāju “Eco Baltia Vide”.

Aprites ekonomika darbībā

“Mēs veicinām aprites ekonomiku, tirgojot lietotas un atjaunotas preces,” uzsver D. Kļaviņš. Viņš uzskata, ka atkārtota preču pārdošana un izmantošana ir veids, kā cienīt resursus un samazināt ietekmi uz vidi.

“Katrs pārdotais produkts palīdz mums tuvoties zaļākai un tīrākai rītdienai,” uzsver “Kliksel” līdzdibinātājs.

Vasaras sākumā “Kliksel” plāno atvērt veikalu un servisu, kur varēs gan iegādāties platformā pieejamās preces, gan arī cilvēki varēs nest labot savas ierīces. “Šobrīd grūtākais uzdevums ir parādīt pircējiem preces stāvokli un drošumu. Tāpēc fiziskais veikals ir solis, lai šīs bažas kliedētu,” teic D. Kļaviņš.

Tāpat paredzēts piedāvāt dažādas meistarklases, lai izglītotu cilvēkus par elektrotehniku, aprites ekonomiku un ilgtspēju.

Rūpējas, lai iepirkšanās būtu droša

Vairākas reizes sarunas laikā D. Kļaviņš uzsver, ka “Kliksel” fokusējas uz to, lai preču tirdzniecība būtu droša. Kas gan nedrošs ir citās vietnēs?

“Problēmas, iepērkoties platformās, ir tā, ka pircējam nav nekādu garantiju. Ja kāds ir kaut ko saķimerējis un mājās prece nestrādā – viss… pārdevējs ir pazudis “ar galiem”. Vai arī, ja izvēlies, lai tev kaut ko atsūta ar pakomāta starpniecību, tu nekad nezini, vai preci tiešām saņemsi. Mēs intereses pēc ik pa laikam veicam pirkumus dažādās platformās, lai vērotu situāciju tirgū, un vairākas reizes nekas tā arī nav atnācis. Ir liels daudzums krāpnieku, un tas nav tikai Latvijā,” stāsta D. Kļaviņš.

Bez mākslīgā intelekta nekur

“Strādājam pie inovatīva mākslīgā intelekta rīka, kas padarīs preču ievietošanu platformā 10 reizes ātrāku nekā līdz šim,” teic D. Kļaviņš.

Viņš skaidro, ka jaunu preču tirdzniecībā preču aprakstu veidošana un to ievietošana mājaslapā ir daudz vienkāršāka – viens apraksts der 1000 precēm. Taču lietotu preču gadījumā bieži katra no tām ir unikāla.

“Lietoto preču tirdzniecībā laiks un ērtums ir ļoti sarežģīta tēma, jo, lai kāds visu cauru dienu ievietotu produktus, tam vajag darbiniekus, ko ne visi var atļauties. Ir jāveic izpēte par katra produkta cenu un pārdošanu, lai pārdevējs varētu saņemt labāko pārdošanas cenu, bet tajā pašā laikā konkurētu ar citiem. Mākslīgais intelekts tam palīdzēs,” teic D. Kļaviņš.

Materiāls pārpublicēts ar labsoflatvia.com atļauju