/nginx/o/2021/01/22/13589707t1hfb33.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/24/16795902t1h2650.jpg)
Konteksts: Aizsardzības izdevumu kāpums ir ģeopolitiska nepieciešamība un valsts neatkarības garants. Taču, ņemot vērā ierobežotos budžeta līdzekļus, ir atklāts jautājums – uz kā rēķina? “Rīgā runā”, ka ierēdņi metušies “drošībot” visu, lai tik nekristu zem budžeta griežamā naža. Taču satraukumu rada, ka jostas savilkt nāksies tieši veselības sektoram. Šādas baumas nevar atstāt bez uzmanības, jo, gadiem sekojot pacientu jautājumiem Latvijā, mūsu valsts veselības rādītāju koordinātēs jau tā atrodas uz kraujas malas. Tāpēc apvienoju politikas zinātnes skatu par to, kāpēc lēmumiem, pat ļoti smagos laikos, ir jāpieiet rūpīgi, ar sociālantropoloģisko perspektīvu par sabiedrības uztveri – tieši veselības aprūpes laukā.
Politiskie lēmumi nekad nenotiek vakuumā. Katrs valstī pieņemtais lēmums ir ne tikai reakcija uz konkrētu situāciju, bet arī signāls sabiedrībai, kas ietekmē kolektīvo uzvedību, cerības un nākotnes lēmumus. Šī signālu dinamika ir īpaši nozīmīga, ja runa ir par resursu sadali starp nozarēm, piemēram, aizsardzību un veselības aprūpi. Latvijas kontekstā, kur šobrīd sastopamies ar risku, ka drošība retoriski tiek pretnostatīta citām politikas nozarēm budžeta veidošanā, trauksmi rada jautājums par veselības sektora vietu valsts aizsardzībā un kopējā attīstībā. Budžetu pārkārtojot uz veselības nozares rēķina, rodas jautājums: kādu vēstījumu tas sūta sabiedrībai? Un kā šis signāls ietekmē nacionālās drošības koncepciju?
1.signāls
Drošība - tikai aizsardzības resorā