Vēsturisks pavasaris: LVM noslēdz dekoratīvo stādu ēru ar rekordlielām atlaidēm

Svarīgākais – atšķirībā no kokaudzētavas, veikali stādus neaudzē paši, bet tos kaut kur iegādājas. Kokaudzētavā mēs tos audzējam paši, tādēļ varam garantēt kvalitāti. Tās ir daudzas Latvijā pārbaudītas šķirnes. Visi šobrīd tirgotie stādi pamatā ir audzēti Kalsnavas kokaudzētavā, daļa tika audzēta arī Strenču kokaudzētavā.

Tie visi ir ziemcietīgi, mūsu klimatā pārbaudīti – tādi, kas dārzā nenosals, dzīvos ilgi un priecēs ilgi.

Kā var noteikt, vai stāds ir kvalitatīvs?

Pirmkārt, jāizvērtē izskats: stādam ir jābūt dzīvotspējīgam, zaļam un, kas pats svarīgākais, – ir jābūt ļoti kārtīgai sakņu sistēmai. Ja tie ir stādi podos, tad podam ir jābūt blīvi aizpildītam ar auga saknēm – izņemot stādu no poda, nedrīkst būt tāda situācija, ka, nobirstot zemei, pie stāda paliek tikai apcirsti sakņu stumbenīši.

Kas attiecas uz stādiem, kuri nav podos, – tas arī nav nekas slikts, tie ir kailsakņu stādi. Ir ļoti svarīgi, lai to sakņu sistēma tiek veidota, lai stādu sakņu sistēma ir kompakta un bieza. Kad stādu izrok no lauka, tam ir jābūt ar biezu, blīvu sakņu sistēmu, jo auga dzīvotspēju nodrošina tieši saknes.

Ja tomēr pie negodprātīga pārdevēja gadās nopirkt stādu, kura saknes ir apcirstas, tad varbūt ir vērts arī mazliet apcirpt zaļo lapu masu, lai augam ar atlikušajām saknēm ir vieglāk ieaugt.

Kur var aplūkot LVM sortimentā šobrīd pieejamos stādus?

Ja kāds vēlas būt pilnīgi drošs par to, ka vēlamais stādu apjoms būs pieejams, pirms braukšanas var sazināties ar izvēlēto kokaudzētavu. Šobrīd, piemēram, Smiltenes kokaudzētavā vēl ir pieejama ļoti skaista konisko ceriņu šķirne 'Luīza' – ar baltām, ļoti bagātīgām, lielām ziedkopām. Diezgan kompakti krūmi, kas neizstīdz, ir ar blīvu lapotni līdz pat apakšai, ļoti piemēroti dzīvžogiem un pat dzen sakņu atvases. Tā ka jārēķinās, ka dobē šos ceriņus gluži nevar stādīt, bet dzīvžogā vai sētmalē tie izskatīsies ļoti dekoratīvi un bagātīgi ziedēs.

Kas vēl interesants šobrīd ir stādu piedāvājumā LVM kokaudzētavās? Pieminējāt potējumus. 

LVM piedāvājumā patiesi ir ļoti plašs potējumu klāsts, ko mums ir sagatavojusi Kalsnavas kokaudzētava. Tā, piemēram, pieejams ļoti daudz dažādu pīlādžu šķirņu – gan dekoratīvie, gan ēdamie.

Pīlādzi var iestādīt katrs savās mājās pie vārtiem, jo mūsu senči uzskatīja, ka šis kociņš mājai dod svētību un sargā no ļauniem gariem.

Smiltenes kokaudzētavā šobrīd vēl ļoti daudz un plašā izvēlē ir pieejama Serbijas egle 'Nana', kas ir ļoti populāra Ziemassvētku eglītes izvēle daudzām ģimenēm. Serbijas egle pati par sevi ir ar zilganbaltām skujām, izaug līdz 3-4 m augsta, vainags ir ļoti kompakts, konisks, tas nav jāveido, turklāt eglīte ļoti labi izskatās gan vasarā, gan ziemā, 'Nanu' šobrīd vēl var paspēt nopirkt par ļoti labu cenu. Ja kādam gribas īpašu egli, tad var pie mums iet uz lauka un izvēlēties un izrakt tieši to, kura iepatikusies visvairāk.

Kad cilvēks noskatīto stādiņu pārvedis mājās no stādaudzētavas, kā pareizi rīkoties tālāk, lai nav jābrīnās, ka stāds nīkuļo vai nokalst? Kā izvairīties no šāda scenārija?

Tie stādi, kas ir podos, ir stādāmi visu vasaru – kamēr vien zemē var iedurt lāpstu.

Protams, ir jāparūpējas, lai tiem visu laiku pietiek mitruma un barības vielu. Vislabāk stādu iestādīt pēc iespējas ātrāk, bet, ja arī paies nedēļa vai vairāk, podiņaugam nekas nenotiks. Turpretī kailsakņu stādus, kas izrakti no lauka, ir ļoti, ļoti būtiski iestādīt pēc iespējas ātrāk. Pirmkārt, rokot ir svarīgi pēc iespējas mazāk traumēt saknes un pēc iespējas mazāk tās apcirst. Mājās vajag sagatavot bedri, pēc stādīšanas kailsaknis ir kārtīgi jāsalaista. Ja ir saulains un silts laiks, tad ir jālaista katru dienu. Jo, kā es jau minēju, apgriežot saknes, augam ir grūtāk pabarot zaļo masu, kas ir virs zemes.

Reizēm šķiet, ka stāds nīkuļo, jo ir slims, bet patiesībā tam nav pietiekami daudz sakņu, lai kārtīgi ieaugtu, vai arī nav pietiekami daudz mitruma, un augs vienkārši nespēj ar saknēm pabarot virszemes daļu.

Ļoti būtiski ir atcerēties, ka visiem skujkokiem patīk skāba zeme – vispiemērotākā izvēle ir skāba augsne vai kūdra, ko var nopirkt dārzkopības veikalos. Vēl svarīgi atcerēties, ka stādot nevajag likt bedrē ne svaigus kūtsmēslus, ne trūdošas lapas, kas var veidot kaut kādus organiskus procesus, veicinot pūšanu ap stāda saknēm un traucējot uzņemt barības vielas.

Tad jau sanāk – daudzi, maldīgi domājot, ka stādam mēslojums nāks par labu, panāk tieši pretējo, sabojā saknes?

Jā,

sakņu zonā neberam ne slāpekļa mēslojumu, ne kompleksos mēslojumus, lai neapdedzinātu saknes.

Bet, ja nu tomēr ļoti gribas kaut ko uzbērt, tad pēc tam, kad koks ir mazliet ieaudzis, var pamēslot tikai augsnes virskārtu vai laistīt ar vieglu izšķīdinātu minerālmēslu maisījumu, bet arī ne koncentrētu, lai neapdeg saknes. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas kociņš ir ļoti jutīgs, jo no apgrieztajām saknēm strauji dzen jaunās saknītes. Un, ja šīs jaunās saknītes apdedzinām ar minerālmēsliem vai ar kaut kādu pašbrūvēto kūtsmēslu maisījumu, var gadīties, ka tiešām stādiņam nodarām vairāk ļauna nekā laba.

Tātad, būsim uzmanīgi ar mēslošanu un vairāk pievērsīsim uzmanību laistīšanai. Bet kā rīkoties, ja cilvēks vasarnīcā iestāda tūjas vai kādu kociņu un tad pāris nedēļas nevar būt klāt?

Es uzskatu, ka

dārzs kalpo cilvēkam, nevis cilvēks dārzam.

Tāpēc, ja mēs kociņu iestādām laukos, tad mēs katru dienu no Rīgas nebraucam to laistīt. Bet tas vērtīgais, ko varam izdarīt, – pirms prombraukšanas pamatīgi salaistīt. Augsnes virskārtu ap stādu varam pārklāt ar mulču, pērnajām lapām vai šķeldu, lai neļautu augsnē esošajam mitrumam izgarot un iztvaikot – mulčēšana ir ļoti labs variants, kā saglabāt mitrumu, ja mēs kādu laiku nevaram stādu regulāri laistīt. Ja ir izdarīti šie priekšdarbi, tad nevajadzētu uztraukties – ar kociņu viss būs kārtībā.

Vai LVM stādu piedāvājumā ir tikai dekoratīvie augi, kas priecē acis, vai arī kaut kas vēdera priekam?

Šobrīd LVM iztirgo tikai savus ražotos augus, kas galvenokārt ir dekoratīvi. Taču arī starp tiem ir daži ar ēdamiem augļiem. Tās nav ne ābeles, ne bumbieres, ne ķirši, bet, piemēram, aktinīdijas, sausserži, pīlādži, aronijas. Mūsu piedāvājumā ir arī mellenes, brūklenes un dzērvenes.

Kādus mazprasīgus stādus ieteiktu izvēlēties tiem, kuri vēlas ar iespējami mazu piepūli dārzā panākt efektīgu skatu?

Ļoti dekoratīvas ar saviem koši dzeltenajiem ziediem šobrīd zied forsītijas. Forsītija ir mazprasīga, aug nabadzīgās augsnēs, un tai nav nepieciešama papildu laistīšana. Ļoti skaisti zied un maz rūpju pieprasa arī dekoratīvās ābeles, arī ceriņi. Ne forsītijas, ne dekoratīvās ābeles, ne pīlādži, ne ceriņi nav jāapgriež. Pēdējā laikā viens no populārākajiem augiem ir hortenzija. Tām ir milzīgi daudz šķirņu, un hortenzijas pieejamas arī pie mums, bet nu tās ir gana prasīgas, jo pirms ziedēšanas ir jālaista, jāmēslo, lai būtu bagātīgāki ziedi, un, protams, arī rudenī un pavasarī jāapgriež, lai panāktu īpaši krāšņu ziedēšanu. Ja to nedara, hortenzija augs un ziedēs, bet ziedkopas nebūs tik iespaidīgas un vainags nebūs tik kupls. Jāsaprot, ka

katrs augs tomēr prasa rūpes un mīlestību, tam – līdzīgi kā cilvēkam un dzīvniekam – gribas ēst un dzert.

Ja mēs iestādīto stādiņu bagātīgi laistīsim un mēslosim, tas mums pateicībā bagātīgi atalgos ar augšanu un krāšņu ziedēšanu. Savukārt, ja mēs to atstāsim novārtā, tad tā arī tas nabadziņš nīkuļos. Tādēļ par tiem augiem, kurus iestādām, vajadzētu rūpēties. Man daudzi klienti ir teikuši, ka grib dārzu maksimāli skaistu, maksimāli lēti, lai nekas nav jādara un nekas nav jāravē, bet dzīvē tā nenotiek – rezultāts vienmēr ir atbilstošs ieguldījumam.

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".