/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/04/24/16796870t1haf03.jpg)
Līdz 2028.gadam Aizsardzības ministrija iegādāsies vairākus jaunus gaisa telpas novērošanas radarus un dažus pārvietos, lai lielākā daļa Latvijas teritorijas būtu pieejama vēja parku attīstībai, šodien vēja enerģijas konferencē "WindWorks. Powering Economy" teica Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš.
Kā skaidroja Heniņš, mērķis ir, lai 2028.gadā lielākā daļa Latvijas teritoriju ir pieejama vēja parku attīstībai. Trīs gadi vajadzīgi, lai praktiski sakārtotu radaru situāciju Latvijā.
Heniņš teica, ka plānots iegādāties sešus jaunus radarus, kā arī pārvietot vienu stacionāro un trīs pārvietojamos radarus. Konsultējoties ar vēja enerģijas nozari, AM ir nedaudz pielāgojušas radaru novietojumu.
Viņš skaidroja, ka Latvijā attiecībā uz aizsardzības sfēru vēja parku attīstītajiem ir divi galvenie ierobežojumi - likums, kas regulē zonu ap radariem, kurā nedrīkst apkārt neko būvēt, kā arī regulējums, kas paredz, ka jebkuram vismaz 100 metrus augstam objektam nepieciešams AM saskaņojums.
Heniņš arī teica, ka vēja attīstītāju interese ir manāmi pieaugusi pēdējo gadu laikā. 2021.gadā AM bija jāizvērtē pāris iesniegumi no vēja enerģijas attīstītājiem, bet pērn tika izskatīti iesniegumi par 1000 vēja turbīnām.
Jau ziņots, ka šī gada budžetā AM piešķirti 15 miljoni eiro radaru iegādei vēja parku attīstībai.
Tāpat ziņots, ka līdz 2028.gadam ir plānots iegādāties un izvietot papildu sešus gaisa telpas novērošanas radarus, kā arī būtiski paplašināt vēja parku attīstībai pieejamo teritoriju, aģentūru LETA informēja AM.