Pāvestu ārstējušais ārsts atklāj jaunas detaļas par Lieldienu rītu, kad nomira Francisks

Kā vēsta “Reuters”, Serdžio Alfjēri, kurš strādā Romas Džemelli slimnīcā, uzraudzīja pāvesta veselības stāvokli piecu nedēļu ilgušajā periodā, kad pāvests gada sākumā cīnījās ar pneimoniju.

Alfjēri stāsta, ka viņš saņēma izsaukumu no Vatikāna agrā pirmdienas rītā – ap 5.30 pēc vietējā laika (6.30 pēc Latvijas laika), un Vatikānā viņš ieradies 20 minūtes vēlāk.

“Es iegāju istabā un viņa (Franciska) acis bija atvērtas. Es sapratu, ka šoreiz tās nav respiratoras problēmas. Centos ar viņu komunicēt, taču pāvests nereaģēja. Tajā brīdī es sapratu, ka vairs nekas nav glābjams. Viņš bija komā,” izdevumam “Corriere della Sera” stāstīja Alfjēri.

Intervijā citam laikrakstam, “La Repubblica”, Alfjēri sacīja, ka līdzās pāvestam bija arī vairāki garīdznieki, kuri aicinājuši pāvestu nekavējoties hospitalizēt.

“Viņš pa ceļam nomirtu. Jā, datortomogrāfija sniegtu precīzāku diagnozi, bet tas arī viss. Tas bija tāda veida insults, kas faktiski stundas laikā izdzēš dzīvību,” skaidro ārsts.

Francisks bija 88 gadus vecs un viņš jau bija tuvu nāvei, cīnoties pret pneimoniju. Tomēr viņa nāve bija visai negaidīta, jo vien iepriekšējā dienā, Lieldienās, pāvests vēl sveicināja Svētā Pētera laukumā sanākušos Lieldienu svinētājus, kas lika domāt, ka pāvesta atlabšana notiek labi.

Alfjēri norāda, ka pēc tam, kad martā Francisks atgriezās Vatikānā pēc 38 slimnīcā pavadītām dienām, pāvestu ārstējošie ārsti nozīmēja Franciskam divu mēnešu ilgu atpūtas un miera periodu, lai ļautu viņam atlabt.

Tomēr Francisks turpināja strādāt. Viņš Lieldienu svētdienā īsi tikās ar ASV viceprezidentu Džeimsu Vensu, un 17. aprīlī viņš apmeklēja cietumu Romā, lai novēlētu labu ieslodzītajiem.

Alfjēri atklāj, ka pāvests gan ņēma vērā ārstu ieteikumus un “pārāk nepārpūlējās”. “Viņš bija pāvests. Atgriešanās darbā bija daļa no viņa ārstēšanās, un nekādas briesmas nedraudēja,” teica ārsts “Corierre”.

Ārsts norāda, ka pats Francisku pēdējo reizi redzējis sestdienas pēcpusdienā.

“Viņš jutās labi. Es uzdāvināju pāvestam pīrāgus, kādi viņam garšoja. Arī pats pāvests teica, ka juties labi, un atsācis strādāt, kas viņam sagādāja prieku”.

“Mēs zinājām, ka viņš vēlas doties mājās un būt pāvests līdz pat pēdējam savam dzīves mirklim. Viņš mūs nepievīla,” sacīja ārsts.

Intervijā “La Repubblica”, Alfjēri atklāj, ka Francisks esot dalījies ar vienu lietu, kuru viņš nožēlo.

“Francisks nožēloja, ka nevarēja veikt tradicionālo kāju mazgāšanu ieslodzītajiem. Šoreiz viņš to nevarēja darīt, un to nožēloja. Tā bija viena no pēdējām lietām, ko viņš man teica,” atminas Alfjēri.

Iepriekš vēstīts, ka Pāvests Francisks mira pirmdienas rītā 88 gadu vecumā pēc smadzeņu insulta. Franciska bēres paredzētas sestdien.

Francisks, kas vadīja katoļu baznīcu pēdējos 12 gadus, paudis vēlmi tikt apglabāts ārpus Vatikāna sienām Romas Svētās Marijas Madžori bazilikā.

Lai gan nelaiķis paudis vēlmi, lai viņa bēru ceremonija būtu pieticīga, sagaidāms, ka tajā piedalīsies daudzi valstu un valdību vadītāji no visas pasaules. Pāvesta bērēs gaidāmi arī karaļnamu galvas.