Igaunijas prezidents liek pārskatīt likuma grozījumus, kas liktu pareizticīgo baznīcai saraut saites ar Maskavas patriarhātu

Prezidents norādījis, ka grozījumi neatbilst Igaunijas Konstitūcijai.

"Maskavas patriarhāts grauj valstu suverenitāti un demokrātiju, bet likuma grozījumi pašreizējā redakcijā ir pretrunā ar Konstitūcijas 40.pantu (reliģijas brīvība), 48.pantu (biedrošanās brīvība) un 11.pantu (samērīguma princips), nesamērīgi ierobežojot biedrošanās un reliģijas brīvību," teikts Karisa paziņojumā.

"Neskaidrais ārējās piederības aizliegums radīs juridiskus strīdus un var novest pie situācijas, ka tiks ierobežotas visu apvienību, to vidū politisko partiju, brīvības," uzskata prezidents.

Viņš vērš uzmanību, ka pašreizējie tiesību akti paredz plašu kontroli pār reliģiskajām apvienībām. "Problēma ir nevis juridisko līdzekļu trūkums, bet gan to izmantošana. Nepieciešamības gadījumā esošie līdzekļi būtu jāizmanto aktīvāk," uzsvēris prezidents.

Kariss atsaucies uz Kriminālkodeksu, kurā valsts nodevība ir definēta kā noziedzīgs nodarījums. Saskaņā ar neseno Valsts tiesas lēmumu tas ietver arī naidīgu ietekmi un dezinformācijas izplatīšanu, lai palīdzētu ārvalstu organizācijai. Valsts tiesa kā sodāmu darbību piemērus minējusi manipulāciju ar informāciju, nepatiesas informācijas izplatīšanu un tāda informācijas lauka radīšanu, kas izkropļo realitāti. Kriminālkodekss aizliedz arī kūdīšanu uz karu vai citu bruņota spēka izmantošanu. Sods ir paredzēts arī tad, ja fiziska vai juridiska persona apzināti tieši atbalsta ārvalstu agresijas aktu.

Valsts galva uzskata, ka, izvērtējot likumu, būtu jāņem vērā arī ietekme uz biedrošanās brīvību kopumā vai vārda un viedokļu paušanas brīvību, ja tik neskaidrs un plašs pārrobežu sakaru aizliegums tiktu atzīts par konstitucionālu. Paskaidrojuma rakstā norādīts uz Konstitūcijas 48.pantu, kas aizliedz apvienības, savienības un politiskās partijas, kuru mērķi vai darbība ir vērsta uz Igaunijas konstitucionālās iekārtas piespiedu maiņu vai citādi ir pretrunā ar likumu, kas paredz kriminālatbildību.

"Jautājums par to, vai drošības apdraudējumu, kas saistīts ar ārvalstu personu, var attiecināt uz apvienību, kas darbojas Igaunijā, ja šai apvienībai ir kāda ekonomiska vai cita veida saikne ar ārvalstu personu vai ja tiek konstatēts, ka Igaunijas apvienību "savā darbībā vada" šī ārvalstu persona. Reliģiskajām apvienībām Konstitūcija nodrošina lielāku aizsardzību nekā daudzām citām apvienībām. Ja to darbību var ierobežot tādā veidā, kā to dara likums, jāsecina, ka līdzīgu aizliegumu var ieviest arī citām apvienībām, iespējams, pat politiskajām partijām," skaidrojis Kariss.

"Konstitūcija būtu jāinterpretē tādā nozīmē, ka ar vienkāršu ārvalstu personas "vadības" definīciju nepietiek, lai aizliegtu kādu apvienību. Šādam aizliegumam jau tā neskaidrības dēļ būtu neatbilstoša preventīva ietekme uz demokrātisku sabiedrību. Tā kā Konstitūcija pieļauj valsts drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzību ar mērķtiecīgākiem un precīzāk definētiem pasākumiem, šādi aizliegumi arī nav nepieciešami," secinājis prezidents.

Kariss uzskata, ka ir nepieciešams vēlreiz izskatīt likuma grozījumus Riigikogu un saskaņot to ar Konstitūciju.

Savukārt Igaunijas Kristīgā pareizticīgā baznīca izteikusi pateicību Karisam par viņa principiālo nostāju attiecībā uz grozījumiem Baznīcu un draudžu likumā.

Jau ziņots, ka Igaunijas parlaments 9.aprīlī pieņēma valdības ierosinātos Baznīcu un draudžu likuma grozījumus, kuru nolūks ir nepieļaut, lai Igaunijā darbojošās reliģiskās organizācijas tiktu izmantotas naida veicināšanai, līdz ar to Igaunijas Kristīgajai pareizticīgajai baznīcai būtu jāsarauj saites ar Maskavas patriarhātu.

Par grozījumiem balsoja 60 deputāti, 13 bija pret, bet 16 deputāti balsošanā nepiedalījās.

Iemesls likuma grozīšanai bija Maskavas patriarhāta atklāti paustais atbalsts Krievijas karam pret Ukrainu un Igaunijas Kristīgās pareizticīgās baznīcas, kas agrāk bija pazīstama kā Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgā baznīca, atrašanās Maskavas patriarhāta pakļautībā.

Likumpojekta paskaidrojuma vēstulē teikts, ka Igaunija aizsargā reliģijas brīvību un ikvienam ir tiesības izvēlēties, vai un kādai reliģiskai pārliecībai sekot. Taču papildus reliģijas, pārliecības un biedrošanās brīvības ievērošanai valstij ir jāņem vērā arī aspekti, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, norādīts paskaidrojuma vēstulē.

Rīgikogu pieņemtie grozījumi paredz, ka baznīca, klosteris vai draudze, kas darbojas Igaunijā, nedrīkstētu būt pakļauta personai vai apvienībai, kas atrodas ārvalstī un kam ir būtiska ietekme, kā arī nedrīkstētu būt ekonomiski vai ar statūtiem, līgumiem vai citiem dokumentiem saistīta ar reliģisku apvienību, reliģisku centru, pārvaldes institūciju vai garīgo vadītāju, kas atrodas ārvalstī, ja tie apdraud drošību, valsts vai konstitucionālo kārtību, kā arī valsti vai sabiedrību. Šāds apdraudējums var rasties arī, ja reliģiskais centrs, pārvaldes iestāde, garīgais līderis, persona vai apvienība atbalsta vai ir atbalstījusi militāru agresiju vai ir aicinājusi uz karu, terora aktiem vai citu nelikumīgu ieroču vai vardarbības izmantošanu.

Grozījumos arī noteikts, kas Igaunijā drīkstētu strādāt par garīdznieku vai būt reliģiskās apvienības valdes loceklis. Par garīdznieku vai reliģiskās apvienības valdes locekli nevarētu būt persona, kurai nav tiesību atrasties Igaunijā. Turklāt precizētas prasības reliģiskās apvienības statūtiem un radīta iespēja atdalīties no baznīcas, kuras darbība, statūti vai valdes locekļi neatbilst prasībām. Lai to izdarītu, draudzei vai klosterim būtu jāpieņem jauni statūti, pēc tam izmaiņas, kas atbilst prasībām, varētu ierakstīt reģistrā bez baznīcas vadības struktūras apstiprinājuma, ja šādu apstiprinājumu nav reāli iegūt.

Baznīcām un draudzēm, kurām nepieciešams saskaņot savus statūtus, valdi vai darbības principus ar likumu, būtu divi mēneši no grozījumu spēkā stāšanās dienas, lai to izdarītu.