LM noraida tiesībsarga pārmetumus par psihologu darba organizāciju Bērna mājā

Kā vēstīts tiesībsargs Juris Jansons norādījis, ka ir jāiegulda papildu darbs, lai Bērna māja sasniegtu savu mērķi, tostarp pratināšanai nevajadzētu notikt ar nesertificēta psihologa starpniecību, kā tas ir pašlaik. Tiesībsarga atzinumā pausto viedokli atbalstījusi arī Valsts policija.

Tikmēr LM aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban pratināšana ar psihologa starpniecību nav iekļauta Psihologu likumā kā psihologu profesionālās darbības veids, līdz ar to prasība par patstāvīgu profesionālo darbību Psihologa likuma izpratnē nevar tikt attiecināta uz nopratināšanas procesu.

Šobrīd nekur nav noteiktas īpašas prasības vai sertifikācijas kārtība psihologiem, kuri veic bērnu pratināšanu. Tāpēc pašlaik prasība par sertificēšanos jebkādā psihologa darbības jomā nevar būt kvalitātes standarts, lai psihologs varētu sākt darbu Bērna mājā, pārliecināta LM.

Ministrijā uzsver, ka visi Bērna mājas psihologi ir apguvuši starptautiskās Bērna māju sadarbības tīkla "Barnahus Network" mācības, ieguvuši maģistra grādu psiholoģijā un ir reģistrējušies psihologu reģistrā, kas ir pietiekams nosacījums, lai saskaņā ar Kriminālprocesa likumu īstenotu starpnieka lomu nopratināšanā. Savukārt nopratināšanas procesa vadītājs un organizators ir izmeklētājs.

Lai nodrošinātu starptautiskiem standartiem atbilstošu nopratināšanu, visi Bērna mājas psihologi ir apguvuši īpašas mācības tieši nopratināšanas jomā, ko savukārt nav iespējams iegūt sertifikācijas procesā, skaidro LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

Saskaņā ar Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu vardarbību, bērna pratināšana jāveic šim nolūkam apmācītiem profesionāļiem, ko Bērna mājas speciālisti pilnībā nodrošina, uzskata LM. Tāpat jau šobrīd Bērna mājā darbojas sertificēta psiholoģe, kura nodrošina psihologu darba pārraudzību.

Vienlaikus Bērnu aizsardzības centrs (BAC) sadarbībā ar Bērna mājas uzraudzības padomi un Psihologu sertifikācijas padomi līdz 1.jūnijam izstrādās kritērijus starpniekiem - psihologiem, kas piedalās no vardarbības cietuša bērna pratināšanā Bērna mājā.

Ministrijas ieskatā vienoti kritēriji ļautu nodrošināt vienotu un kvalitatīvu praksi visās institūcijās, kas veic cietušo bērnu pratināšanu ar psihologa starpniecību.

Latvija kopš 2021.gada ir pievienojusies Bērna māju sadarbības tīklam, kas apvieno 24 valstis. Bērna māja Latvijā darbojas kopš 2023.gada rudens. Pirmajā Bērna mājas darbības gadā 27% no visām valstī veiktajām bērnu nopratināšanām notikušas tieši šeit.

Bērna māja ir starptautiski atzīts speciālistu sadarbības modelis, lai nodrošinātu atbalstu bērniem, kuri cietuši no vardarbības. Tajā vienkopus sanāk kopā dažādi speciālisti - izmeklētājs, mediķis, tiesu eksperts, psihologs, prokurors un citi, lai vienlaikus uzklausītu bērna stāstu gan izmeklēšanas vajadzībām, gan veiktu tiesu medicīnisko ekspertīzi un pediatra apskati. Vienlaikus atbalsts tiek sniegts gan cietušajam bērnam, gan arī nevardarbīgajam tuviniekam.

Jakaite skaidro, ka Bērna māja ir starptautiskajā praksē balstīta pieeja. Viens no galvenajiem tās darbības veidiem ir bērna pratināšana ar psihologa starpniecību. Pirms darba sākšanas Latvijā Bērna māja jau bija ieviesta daudzās citās Eiropas valstīs, tādēļ Latvijai bijusi iespēja intensīvi mācīties no citiem, izzināt kolēģu pieredzi, darba organizāciju, profesionālos standartus un apzināt nepieciešamos kvalifikācijas celšanas pasākumus.