Latvijas un Igaunijas ministri gatavi turpināt sadarbību "Rail Baltica" ritošā sastāva iegādei

SM norāda, ka piektdien Švinka tikās ar Leisu, lai aktualizētu abu valstu sadarbību projektā "Rail Baltica" un Baltijas aviācijas nozarē, tostarp Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībā.

Tikšanās laikā tika uzsvērta abu valstu vienotā apņēmība nodrošināt "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu. Švinka informēja Igaunijas ministru par "Rail Baltica" attīstības gaitu Latvijā, tostarp par sākto pamattrases būvniecību un nodrošināto finansējumu 40 kilometru posma būvniecībai no Iecavas līdz Lietuvas robežai, kā arī par atsāktajiem darbiem Rīgas Centrālajā stacijā, lai būvdarbus pabeigtu līdz 2026.gadam.

Sarunas gaitā abi ministri apliecināja gatavību turpināt ciešu sadarbību, lai kopīgi risinātu jautājumus, kas saistīti ar "Rail Baltica" ritošā sastāva iegādi. Patlaban notiekot aktīva sadarbība starp Latvijas AS "Pasažieru vilcienu" un ar zīmolu "Elron" strādājošo Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoru "Eesti Liinirongid". Tāpat notiek darbs pie kopīgiem iepirkumiem "Rail Baltica" vilcieniem.

Tāpat ministri uzsvēra, ka nākamajās daudzgadu budžeta sarunās Baltijas valstīm, Polijai un Somijai jābūt vienotām, aizstāvot "Rail Baltica" projektu, kurš ir svarīgs ne tikai kā moderna transporta koridors, bet arī militārās mobilitātes nodrošināšanai Eiropas aizsardzības interesēs.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka dzelzceļa transporta nozarē notiek darbs arī pie tiešās pasažieru vilcienu satiksmes izveidošanas starp Rīgu un Tartu. Pārvadājumus šajā maršrutā nodrošinās "Elron", kas patlaban veic nepieciešamos sertificēšanas procesus. Jaunās līnijas spēja darboties ilgtermiņā būšot atkarīga no pasažieru pieprasījuma un no finansējuma piesaistes nākamajos gados.

Sarunās ministri pārrunāja arī Baltijas aviācijas nākotnes perspektīvas. Latvijas puse informēja Igaunijas kolēģus par gatavošanos "airBaltic" akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) un izteica vēlmi sākt sarunas par plašāku reģionālo iesaisti šajā procesā. Švinka uzsvēra, ka "airBaltic līdz šim ir nodrošinājusi nozīmīgu savienojamību visā reģionā,un diskusija par nākotnes attīstību varētu būt saistoša arī Igaunijas pusē - valdībai, investoriem, lidostām vai citiem "airBaltic" attīstībā ieinteresētajiem.

Leiss arī pauda atzinību par "airBaltic" līdzšinējo darbību Igaunijā un norādīja, ka pozitīvi finanšu rezultāti būs būtisks pavērsiens "airBaltic" IPO procesā un investoru intereses veidošanā.

Jau ziņots, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.