:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2025/04/26/16800011t1h9cdb.jpg)
Kolumbijas valdība piektdien atzina, ka prezidenta Gustavo Petro "pilnīga miera" plāns ir izgāzies, jo partizānu atbruņošanās sarunas ir izjukušas un notiek kaujas starp dažādiem bruņotiem grupējumiem.
Petro tika ievēlēts 2022.gadā pēc solījumiem nodrošināt "pilnīgu mieru" valstī, kas mēģina izbeigt sešus gadu desmitus ilgu bruņotu konfliktu starp kreisajiem partizāniem, labējiem paramilitāriem grupējumiem, narkotiku karteļiem un valdību.
Gadu pirms viņa prezidentūras beigām ir apturētas sarunas ar spēcīgākajiem grupējumiem - partizānu grupējumu "Nacionālās atbrīvošanas armija" (ELN), karteli "Līča klans", un partizānu grupējumu "Centrālais ģenerālštābs", kas atšķēlies no 2017.gadā ieročus nolikušā grupējuma "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC).
"Bija izstrādāts pilnīga miera plāns, kas, godīgi sakot, nav bijis veiksmīgs," sacīja iekšlietu ministrs Armando Benedeti departamentu gubernatoru sanāksmē Jopalas pilsētā.
Viņš mēģināja pārliecināt gubernatorus, no kuriem daudzi asi kritizē valdību, ka militāra rīcība nav vienīgais risinājums, un aicināja viņus ieguldīt līdzekļus sociālās programmās, kas piedāvā alternatīvas noziedzībai.
Benedeti arī sacīja, ka valstij vajag pirkt no lauksaimniekiem kokas lapu ražas, lai šī galvenā kokaīna sastāvdaļa nenonāktu narkotiku tirgoņu rokās.
Aizsardzības ministrs Pedro Sančess martā atzina, ka Petro prezidentūras laikā vairāki bruņotie grupējumi kļuvuši stiprāki.
Saskaņā ar oficiāliem datiem narkotiku tirdzniecībā ir iesaistīti 22 000 nelegālu kaujinieku.
2023.gadā Kolumbija uzstādīja jaunus rekordus kokaīna ražošanā, liecina ANO dati.
Neraugoties uz ASV atbalstītiem izskaušanas centieniem Kolumbija vēl arvien ir pasaulē lielākā kokaīna ražotāja. Šī narkotika domāta patērētājiem galvenokārt Amerikā un Eiropas Savienībā.