/nginx/o/2025/04/26/16800645t1h34c5.jpg)
Vatikāns pats lemj, kurus bīskapus iecelt par kardināliem, aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Romas Katoļu baznīcas pārstāvis Ilmārs Tolstovs.
Kā skaidroja Tolstovs, Latvijā pirmais ievēlētais kardināls bija kardināls Julijans Vaivods, kurš tika ievēlēts astoņdesmito gadu sākumā.
Pēc tam nākamais kardināls, Jānis Pujats, tika iecelts agrāk nekā tas tika izsludināts, jo viņš vairākus gadus bijis tā saucamais "in pectore" jeb "sirdī paturētais".
2001.gadā oficiāli tika pasludināts, ka Rīgas arhibīskaps-metropolīts Pujats tika iekļauts kardinālu kolēģijā. Kā skaidroja Tolstovs, tiklīdz kā Pujatam apritēja 80 gadi, viņš palika kardinālu kolēģijā, bet zaudēja balsstiesības.
Tas, vai Vatikāns iecels vēl kādu citu kardinālu, Latvijas Romas Katoļu baznīcai nav zināms, jo Vatikāns to nepaskaidro, kā arī neinformē par tādiem nodomiem.
Tāpat, kā norādīja Tolstovs, pāvests Francisks mainīja ierasto kārtību, proti, ka par kardinālu var iecelt, piemēram, Liepājas, Jelgavas vai Rēzeknes bīskapu. "Ir valstis, kurās galvenais arhibīskaps nav kardināls, bet kardināls ir kāds cits," pauda Tolstovs.
Kā vēstīts, 15-20 dienu laikā pēc pāvesta Franciska nāves kardināli, kas nav sasnieguši 80 gadu vecumu, sanāks uz konklāvu, kurā izraudzīsies nākamo pāvestu.
Vienīgais kardināls no Baltijas valstīm, kurš varēs balsot konklāvā, kas izraudzīsies nākamo Romas katoļu baznīcas galvu, ir Lietuvas kardināls Rolands Makricks.
Pirmdien mirušā pāvesta Franciska bēres notiek šodien.
Francisks, kas vadīja katoļu baznīcu pēdējos 12 gadus, paudis vēlmi tikt apglabāts ārpus Vatikāna sienām Romas Svētās Marijas Madžori bazilikā.