Noskaties ⟩ Privātās medicīnas iestādes iebilst pret pilotprojektu par valsts apmaksātu ārstēšanu

Uz valsts apmaksātu vizīti pie reimatologa pacientam var nākties gaidīt deviņus mēnešus un pat ilgāk, liecina informācija par rindām pie speciālistiem. Pie endokrinologa – vairākus mēnešus, pie infektologa – vismaz mēnesis. Ātrāk var tikt, par vizīti maksājot pašam. Taču te ir viens liels “bet” - izvēloties šo maksas ceļu kā risinājumu ārkārtas situācijai, esošā kārtība neļauj ar šī ārsta nosūtījumu tikt ne uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem, nedz iegādāties valsts kompensētus medikamentus.

“Mēs tiešām varam rakstīt šo konsultatīvo slēdzienu, bet pacientam ir jāiet pie ģimenes ārsta un tad tālāk tas [vajadzīgais] tiek jau izrakstīts. Otrs, protams, ir izmeklējumi, jo, piemēram, cukura diabēts ir asociēts ar to, ka ir biežāk arī onkoloģiskās slimības, tātad ir nepieciešamas kontroles. Būsim godīgi, arī terapijai ir savas blakusparādības un ir nepieciešami tādi kontroles izmeklējumi kā ultrasonoskopija, kā endoskopijas un tā tālāk. Un, protams, ja mums ir šis, mēs mākslīgi pagarinām šīs rindas, un tad tas nav absolūti racionāli arī no finansējuma viedokļa,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde.

Nacionālajā veselības dienestā gan no ārstniecības iestādēm, gan ģimenes ārstiem krājās sūdzības par sistēmas ačgārnību – ka ar jau gataviem speciālistu slēdzieniem jāiet aplinkus ceļi un atkārtoti jānoslogo ārsti nu jau valsts apmaksātas pieņemšanas laikā, dublējot to pašu darbu.

“Par šo vairāk vai mazāk mēs runājam apmēram divus gadus. Jāsaka tā, ka tas ir tādā aktuālākā procesā, šobrīd šī iniciatīva ir nākusi no vairākām pusēm, gan no pašiem pacientiem, gan arī ārstniecības iestādēm, kuras ir izrādījušas vēlmi šādu ceļu iet, tai skaitā arī no ģimenes ārstu praksēm, kas šobrīd arī ir iesaistītas pēc tam tālāko nosūtījumu izsniegšanā,” raidījumam saka Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa.

Lai saprastu iespējamo pārmaiņu ietekmi, Nacionālais veselības dienests no 1. marta gribēja uzsākt pilotprojektu. Tajā iesaistītu divas klīniskās universitātes slimnīcas - Paula Stradiņa un Austrumu (RAKUS). Atlasīja piecu jomu speciālistus, pie kuriem ir garas rindas un kas pieņem gan maksas, gan valsts apmaksātus pacientus. Tā ir endokrinoloģija, infektoloģija, kardioloģija, neiroloģija un reimatoloģija. Ideja bija pusgada garumā ļaut šo ārstu pacientiem pēc maksas vizītes, ja nepieciešama tālāka ārstēšanās, to saņemt par valsts naudu, tāpat arī izrakstīt kompensējamos medikamentus, kas šobrīd nav ļauts.

“Šis valsts apmaksāto pakalpojumu noslogojums slimnīcā, protams, ir milzīgs, tās rindas ir ļoti lielas. Bet, ja tev ir nepieciešama šī konsultācija, lai mēs neradītu šos akūtos pacientus, tā ir viena no lieliskām izdevībām. Otrs – tas nenozīmē to, ka pacients nokļūst pilnīgā maksas ceļā vai tikai uz ģimenes ārsta pleciem, jo, protams, mēs šo pacientu pēc tam jau nākamajā kontrolē varam rakstīt arī tālāk uz šīm valsts apmaksātajām vietām,” saka Konrāde.

Pilotprojekta laikā bija iecerēts saprast gan to, kā šāda veida izmaiņas ietekmētu veselības aprūpes budžetu, gan iespējas atvieglot pacienta ceļu, gan to, kā tas maina rindu garumu. Slimnīcām būtu jāveic rūpīga visu darbību uzskaite.

“Bija plānots, ka mēs analizējam gan šos statistiskos datus attiecībā uz pacientu plūsmu, gan arī skatoties gan izrakstītos medikamentus, gan izrakstītos nosūtījumus. Tāpat tas trešais indikators būtu arī gaidīšanas rindu garuma samazinājums vai tas ietekmētu vai neietekmētu. Līdz ar ko, pirms mēs speram šādu lielu soli un, teiksim, atveram šo procesu uz visām ārstniecības iestādēm, ir jāizvērtē šie riski, ieguvumi, lai mēs saprastu, vai šī atdeve būs tā vērta,” saka Bērziņa.

Taču pacientu prieki bija īsi - pārmaiņu izmēģinājums vēl nebija īsti uzsākts, kad Konkurences padomei sūdzību par ieceri iesniedza Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA), kas pārstāv privātās veselības aprūpes iestādes. Asociācijas ieskatā – pilotprojekts neesot pietiekami izdiskutēts, turklāt tai trūcis skaidrojuma gan par izmēģinājumam izvēlētajām ārstu specialitātēm, gan ārstniecības iestādēm un pat termiņam.

“Uz maksas pakalpojumiem, tātad, ja es izvēlos un es aizeju, piemēram, uz universitāšu slimnīcu, tad šajā vietā varētu teikt ir vērtīgāks šis pakalpojums, jo, ja man ir vajadzīgs izmeklējums vai recepte, man nevajag iet vēl pie tāda paša speciālista uz valsts apmaksāto, vai gaidīt n-tos mēnešus, lai es tieku un lai es saņemu šos pakalpojumus. (..) šai laikā tie ieradumi, paradumi, kas ir cilvēkiem, protams, viņi pietiekami nopietni var mainīties un koncentrēties uz šīm divām slimnīcām. Mums vienkārši likās, ka tas ir negodīgi, ka ir priekšrocības radītas tieši savām kapitālsabiedrībām,” saka VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.

Gaidot Konkurences padomes viedokli, NVD pilotprojekta uzsākšanu atlika. Bet pacientiem tikmēr jāturpina meklēt vai nu apkārtceļi, vai jāatver maks.

Konkurences padome nupat kā savu atzinumu sniegusi, un tajā nav saskatīts pamatu liegt eksperimentam izvēlēties valstij piederošās slimnīcas un salīdzinoši šauru speciālistu loku, ņemot vērā, ka priekšrocības nav paredzētas pastāvīgi un ilgtermiņā.

“Tā kā tas ir tāds īslaicīgs [projekts], kura mērķis faktiski ir šo sistēmu uzlabot, kā rezultātā arī visiem varētu būt šīs tiesības, tad mēs nesaskatām, ka šeit būtu jāiejaucas un jānodrošina konkurences neitralitāte tādā veidā. Arī Ministru kabineta noteikumi nosaka šīs tiesības Veselības ministrijai un NVD taisīja šo pilotprojektu, līdz ar to regulējums to atļauj,” saka Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta direktors Antis Apsītis.

NVD gan ņēmis vērā Konkurences padomes ieteikumu paplašināt iestāžu loku, lai iegūtu detalizētāku ieskatu un rezultātus visā Latvijas mērogā. Tādēļ pilotprojektam pievienos arī Daugavpils slimnīcu. Taču, līdz secinājumiem būs jāgaida vēl ilgi – sūdzības dēļ projektu uzsāks vien ar pirmo jūliju, un mainīts arī tā norises ilgums – eksperiments ilgs gadu, lai būtu viens pilns cikls.

Taču, kas notiks, ja izrādīsies, ka nepieciešamie uzlabojumi prasīs arī papildu izdevumus? “Tas jebkurā gadījumā arī nedaudz ietekmē budžetu, bet galvenais, ka tā sistēma aiziet ātrāk un rinda mazāka, un cilvēki ir apmierināti. Tad es nedomāju, ka liela problēma ir atrast papildus finansējumu, ja tas tiešām risina to problēmu, par ko mēs visi visu laiku sūdzamies,” sola veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Šobrīd paredzams, ka arī pozitīva lēmuma gadījumā par jauno principu ieviešanu, tā nebūs pieejama iestādēs, kurām vispār nav līguma ar NVD par valsts apmaksātiem pakalpojumiem.