:format(webp)/nginx/o/2025/04/27/16804546t1h99ab.jpg)
Liepājā pēdējos gados bijuši vairāki projekti, kuru īstenošanas laikā radušos ķibeļu dēļ pašvaldība risēja pazaudēt Eiropas Savienības fondu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā. Turklāt, ja atbildīgie būvprojektos darbus laicīgi nebūtu pabeiguši, Liepājas pašvaldībai būtu Eiropas Savienības piešķirtais finansējums noteiktā apjomā arī jāatmaksā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Gaidot pašvaldību vēlēšanas, šoreiz raidījums pētījis, kā pirms tām izskatās Liepāja, kas ir viena no sešām Latvijas lielākajām pašvaldībām pēc iedzīvotāju skaita.
Mēra krēsls nodots tālāk
Teju aizvadītais Liepājas domes sasaukums kopš 1997. gada bija pirmais, kad visa sasaukuma laikā varas turētājs nebija Uldis Sesks no Liepājas partijas. Pati partija gan joprojām ir viņa rokās – Sesks ir tās valdes priekšsēdis.
Neoficiāli daži izsakās, ka Sesks mēra amatu nodevis tālāk, lai nedalīti pildītu Liepājas Speciāli ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētāja pienākumus. Šajā amatā viņš stājās 2018. gadā, neilgi pēc tam, kad mēra krēslu ieņēma Jānis Vilnītis no Latvijas Reģionu apvienības. “Es domāju, ka tur nav nekāda saistības, jo speciālās ekonomiskās zonas pirmais valdes priekšsēdētājs bija Uldis Pīlēns. Tad, kad viņš aizgāja biznesā, tad es turpināju to vadīt,” stāsta Sesks.
SEZ valdē domes pārstāvji
Šobrīd Sesks kopā ar vēl diviem domes pārstāvjiem – pilsētas mēru Gunāru Ansiņu (“Liepājas partija”) un deputātu Jāni Vilnīti – ir Liepājas speciāli ekonomiskās zonas (SEZ) valdē. Opozīcijā esošā “Kustības par!” deputāte Dace Bluķe iebilda pret to, ka SEZ valdē ir tik liela pašvaldības deputātu pārstāvniecība, taču viņas iebildumiem dzirdīgu ausu nebija.
Savukārt “Saskaņa”, kas iepriekšējās vēlēšanās ieguva trešo vietu, esot opozīcijā, pārmet, ka valdošā vara novārtā atstāj Liepājas mikrorajonus. “Mēs zinām, ka tur SEZ valdē darbojas Liepājas domes spice. Es neredzu nekādas atdeves. Jā, nu, es priecājos, ka viņi tur saņem lielu atalgojumu, dāsnu. Bet kāds labums no tā liepājniekiem, kuri, piemēram, dzīvo šeit, Laumas mikrorajonā, kuri dzīvo Karostā,” vaicā Liepājas domes deputāta amata kandidāts Valērijs Agešins (“Saskaņa”).
Publiskais tēls pretrunā ar finanšu situāciju
Liepājas publiskais tēls vijas ap to, ka tā ir gan kūrortpilsēta, gan ražošanas centrs. Taču, neraugoties uz veiksmes stāstu, ko pilsēta cenšas radīt, no pašvaldību izlīdzināšanas fonda Liepāja līdzekļus joprojām saņem, nevis tajā iemaksā. Pērn Liepāja no šī fonda saņēma teju 14 miljonus eiro.
Pilsētā skaidro – tas tādēļ, ka fonds neņem vērā nodokļus, kas vietvarā ieplūst no uzņēmējdarbības.
“Izlīdzināšanas fonds ir nedaudz jāpārstrukturizē, un, ja mēs tā skatītos uz pilsētas ekonomiku, es domāju, mēs ieraudzītu nedaudz labāku ainu, nekā tas ir šodien. Es nedomāju, ka mēs tuvāko 10 gadu laikā būtu spējīgi konkurēt ar Rīgu un Pierīgu,” pauž pilsētas mērs Ansiņš.
Kāda aina ir šobrīd? Raugoties uz izlīdzinātajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, Liepāja pērn bija tikai 33. vietvara no visām pašvaldībām. Tas ir beigu desmitniekā.
“Liepājas partijas” sīvākais konkurents ir Latvijas Reģionu apvienība, kura aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, iegūstot par 10% mazāk balsu, palika otrajā vietā. Neskatoties uz to, ka Reģionu apvienība sevi vēsturiski pieteikusi kā alternatīvu Liepājas partijai, šobrīd tā strādā ciešā sazobē ar daudzkārtējo vēlēšanu uzvarētāju. Starp partijām gan esot atšķirīga izpratne par vairākiem jautājumiem. Arī par to, kas ir laba saimniekošana. “Tas, ko nevar nepamanīt, ka šobrīd, teiksim tā, politiskā vara, lielā mērā tāda rīcības vara tiek atdota izpildvarai izpilddirekcijā. Un mēs redzam, ka mums ļoti daudz projektu klibo. Piemēram, pa visu valsti izskanējis Kārļa Zāles laukums,” teic Vilnītis.
Vēl koalīcijā ir arī Nacionālā apvienība, kas nākotnē varas pārdalē labprāt neko nemainītu, pauž partijas pārstāvis, domes deputāts Uldis Lipskis: “Es domāju, ka mūsu partijas nopelns ir, ka mēs bijām zināms tāds izlīdzinošs faktors starp lielajiem spēkiem.”
Vairākkārt riskējusi zaudēt ES naudu
Liepājā 2023. gada izskaņā steigšus bija jāpabeidz iesāktie Liepājas tramvaja līnijas un tās pieguļošās teritorijas pārbūves darbi. Pretējā gadījumā pazaudētu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda naudu. Pārbūves ietvaros “Liepājas tramvajs” slēdza līgumu ar uzņēmumu “Baltijas būve”. Līguma summa bija gandrīz desmit ar pusi miljons eiro.
Uz papīra darbus arī pabeidza. Tā paša gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, Liepājas būvvalde būvobjektus pieņēma ekspluatācijā. Taču bija lērums atlikto darbu. “Uzņēmējs, kas vinnēja šo konkursu, acīmredzami netika galā ar darbiem. Un tad bija spiediens uz šo uzņēmēju - vai nu jūs pabeigsiet, vai nu tad pašvaldība sāks rīkoties kaut kā represīvi, jo tas risks, ko jūs teicāt, mums ir jāatmaksā vai nu viss finansējums, vai šie 25%, kas ir parasti tas ieturējumus,” pauž Vilnītis.
Kā “de facto” norāda uzņēmuma “Baltijas būve” pārstāvis Roberts Kuiva, tas bija novembrī uzsnigušais sniegs, kas izjauca plānoto darbu grafiku.
Vēlāk Centrālā finanšu un līgumu aģentūra centās Ekonomikas ministrijā saprast, vai Liepāja maz varēja šos objektus pieņemt ekspluatācijā, ņemot vērā apjomīgos atliktos darbus. Secināja, ka var. Ekonomijas ministrija skaidroja, ka galvenais, lai atlikto darbu dēļ nerodas situācija, kurā ekspluatācijā pieņemta objekta lietošana var apdraudēt sabiedrību.
Arī ar Kārļa Zāles laukuma izbūvi nevedās. 2023. gadā, īsi pēc tam, kad uzņēmums “CTB” pabeidza laukumā būvdarbus, parādījās defekti izbūvētā betona bruģakmenī. Pats uzņēmums tos pēc tam arī laboja. Eiropas fondu finansējums laukuma pārbūvei bija teju trīs miljoni eiro.
Sāka “Liepājas metalurgs” teritorijas attīstīšanu
Uzņēmums “CTB” ir viens no lielākajiem ceļa būvniekiem Liepājā. Uzņēmumam dialoga ar Liepājas pašvaldību teju nav. “Diemžēl man jāatzīst, ka par sadarbību ar Liepājas pilsētas pašvaldību mēs īsti runāt nevaram. Tas attiecību formāts drīzāk varētu būt tādas nemitīgas cīņas par dažādiem lielākiem vai mazākiem jautājumiem,” norāda Mārtiņš Brokans, “CTB holding” juridiskā departamenta vadītājs. Uzņēmums cēlis trīs prasības tiesā pret Liepājas pašvaldību. Divas no tām ir saistībā ar iepriekš minēto Kārļa Zāles laukumu.
“CTB” ir arī Liepājas industriālā parka būvnieks. Pērn pilsētā sāka bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijas attīstīšanu. Izbūves pirmo kārtu par desmit miljoniem eiro apmaksā no Eiropas Savienības līdzekļiem. Otrs būvnieks šajā parkā ir uzņēmums “A-Land”. Savulaik to kā apakšuzņēmēju piesaistīja Seska meitas īpašumā esošās Piena muižas atjaunošanai. Pret uzņēmumu “Būve stils”, ar ko tolaik līgumu slēdza Seska meita, VID ierosināja kriminālprocesu saistībā ar mēģinājumiem realizēt nodokļu shēmas. 2016. gada augustā, mēnešus pēc VID sāktās krimināllietas, uzņēmumu “Būve stils” likvidēja.