Baltijas valstis var saražot septiņas reizes vairāk enerģijas nekā nepieciešams pašpatēriņam (1)

Uzņēmuma “Ignitis Group” vadītājs Dariuss Maikstenas, skadroja, ka ap 60% no šī potenciāla veido atkrastes vēja parki.

Pēc “Ignitis Group” aprēķiniem, Lietuva jau 2028.gadā varēs sevi pilnībā nodrošināt ar vietējo zaļo enerģiju. D.Maikstenas uzsvēra, ka Baltijai ir jāmaina domāšana un no enerģijas importētāja jākļūst par nozīmīgu enerģijas ražotāju un eksportētāju.

Pasaulei mainoties un pārvērtējot globālo piegāžu ķēžu uzticamību, sagaidāms, ka industrijas atgriezīsies Eiropā. Baltija līdz ar to varēs veiksmīgi konkurēt investīciju piesaistē, jo šeit ir mazāks industriālais blīvums, laba infrastruktūra, tai skaitā tiek plānots Baltijas un Vācijas elektrotīklu starpsavienojums ar 2 GW jaudu, bet darbaspēka trūkuma problēmu varēs atrisināt ar robotikas un mākslīgā intelekta palīdzību.

Lai veiksmīgi izmantotu iespēju piesaistīt industrijas, kas atgriezīsies Eiropā, būtiski ir savlaicīgi attīstīt pietiekamu enerģijas ražošanu. Tas prasīs septiņus līdz astoņus gadus, tādēļ svarīgi ir ieguldīt tagad, lai Baltija varētu piedzīvot savu “zelta laikmetu”, uzsvēra “Ignitis Group” pārstāvis.

Sekmīgai vēja enerģijas attīstībai un elektroenerģijas cenu stabilitātei Latvijā būtu nepieciešams arī rosināt diskusiju par pārdomātu valsts atbalsta sistēmu. Tā nodrošinātu zemāku elektroenerģijas cenu gala patērētājam un ļautu izvairīties no investīciju aizplūšanas uz kaimiņvalstīm, kur šādas sistēmas jau darbojas vai tiek plānotas.

Valsts atbalsts būtu jāveido cenu starpības līguma (contract of difference) formā. Šis mehānisms paredz fiksētu cenu vēja enerģijai – gadījumā, ja tirgū ir pārprodukcija un cena nokrītas zem līgumā starp valsti un industriju paredzētā fiksētā cenu līmeņa, valsts sedz starpību. Savukārt, ja cena pārsniedz noteikto līmeni, ražotājs atmaksā iegūto virspeļņu - starpību valstij.

“Konferencē, kurā mums bija iespēja iepazīties ar citu Baltijas jūras reģiona valstu pieredzi vēja industrijas attīstīšanā, jautājums par cenu starpības līgumu sistēmu tika aktualizēts vairākkārt un tas liecina, ka mums būs jāturpina diskusijas par šo tēmu. Konference norisinās piekto reizi, un šogad, redzot, cik ievērojami paplašinājies mūsu viesu loks, saprotam, cik nozīmīgu izaugsmi piedzīvojusi mūsu nozare. Nākamajos gados sagaidām, ka piedzīvosim vēl straujāku attīstību, ņemot vērā to, ka vēja enerģijas nozīmi arvien vairāk

novērtē gan valstu valdības, gan sabiedrība kopumā,” konferences noslēgumā atzina Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Konferencē “WindWorks. Powering Economy” tika uzsvērta vēja enerģijas nozīme ekonomikas attīstībā. Kā norādīja Eiropas vēja industrijas organizācijas “Wind Europe” vadītājs Džailzs Diksons, katra vēja turbīna ekonomikā ienes apmēram 16 miljonus eiro. Attīstās ne tikai ar vēja industriju saistītās nozares, bet pieejama un lēta enerģija veicina arī industriālo attīstību kopumā.

Atkrastes vēja parki savukārt sniedz jaunus attīstības virzienus ostām. Piemēram, Liepājas osta plāno savu attīstību ar mērķi kļūt par ilgtspējīgu industriālu centru, kas nodrošina infrastruktūru arī atkrastes vēja parkiem.

Tika diskutēts arī par vēja industrijas sadarbību ar aizsardzības nozari. “Nav ekonomikas bez aizsardzības un nav aizsardzības bez ekonomikas,” uzsvēra Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš norādot, ka aizsardzības nozare dara visu, lai militārā infrastruktūra tiktu izveidota tā, lai, sākot ar 2028.gadu, vēja parku attīstīšana būtu pieļaujama gandrīz visā Latvijas teritorijā, izņemot 15 kilometru joslu austrumu robežas virzienā. Šim mērķim valsts paredzējusi finansējumu sešu jaunu militāro radaru iegādei.

Plašāka informācija un konferences ieraksts: www.windworks.lv

“WindWorks” ir viena no Baltijas reģiona lielākajām vēja enerģijas konferencēm, kas jau piekto gadu Latvijā pulcē dažādu valstu nozares ekspertus, politikas veidotājus, uzņēmējus un citus nozares partnerus. Konferenci organizē Latvijas Vēja enerģijas asociācija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas Vēja enerģijas asociācijām, kā arī partnerībā ar Dānijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Norvēģijas vēstniecībām Latvijā.