Ekspremjers rosina Latvijā ieviest privātu un obligātu veselības apdrošināšanu (3)

Repše ziņojumā aizstāvēja pāreju uz kontrolētas konkurences modeli, kas ietvertu obligātu veselības apdrošināšanu, Nīderlandes pieredzi piemērojot Latvijas apstākļiem. Pēc ziņojuma prezentācijas notika diskusija.

Atbilstoši ekspolitiķa redzējumam, reformas pamatprincips būtu pamata obligāti apdrošināmajā paketē iekļaut pēc iespējas visus pakalpojumus, kas ir "vitāli nepieciešami tautas veselībai". Lai neradītu jaunu finanšu slogu iedzīvotājiem, pamata obligāto paketi būtu jāpieskaņo cenai, ko visi iedzīvotāji spēj apmaksāt vai kuru iespējams būtiski subsidēt par valsts budžeta līdzekļiem.

Modelis ietvertu to, ka polises cenas un pakalpojumu cenas valsts administratīvi neregulētu - tās noteiktu tirgus un privāta konkurence gan starp apdrošinātājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem.

Valsts regulētu tikai minimālo pakalpojumu grozu un tā kvalitātes standartus. Tāpat tiktu nodalīta plānveida un neatliekamā palīdzība - neatliekamo palīdzību būtu jānodrošina nekavējoties. Valsts licencētu vairākas (vismaz trīs) labākās un piemērotākās apdrošināšanas sabiedrības, nodrošinot to konkurenci, kā arī pamata groza pieejamību un kvalitāti. Ja nepieciešams, apdrošinātāji tiktu sodīti par pārkāpumiem līdz pat licences atņemšanai. Papildus apdrošināšanu valsts nekontrolētu, bet iespēju robežās veicinātu.

Ziņojuma autora ieskatā, tādējādi varētu samazināt gaidīšanas laikus pēc pakalpojumiem un uzlabot piekļuvi veselības aprūpei. Tāpat šāds modelis ļautu kontrolēt un samazināt izmaksas, nodrošināt labāku resursu izmantošanu un samazinot administratīvo slogu. Repše domā, ka šāds modelis sekmētu sabiedrības apmierinātību ar veselības aprūpes sistēmu kopumā un nodrošinātu solidaritātes principu, jo nevienam netiktu atteikta tūlītēja palīdzība, kad tā nepieciešama.

Komentējot to, vai šādas sistēmas ieviešanas izmaksas nebūtu pārāk dārgas, ekspremjers sprieda, ka tās ieviešanu varētu sākt pieticīgāk. Dārdzība varot būt visai nosacīta, jo esot jāsalīdzina visas izmaksas, tostarp arī slēptās, ko Latvijas iedzīvotāji maksā par saviem veselības aprūpes izdevumiem, kas proporcionāli citām ES valstīm esot lielāki.

Privāts apdrošinātājs spēšot atrast kopīgu valodu ar jebkuru slimnīcu, nodrošinot iestādei samaksu no apdrošinātāja, uzskata Repše. Viņa ieskatā, jau šobrīd starp apdrošinātājiem ir pietiekami liela konkurence, tāpat tiem ir liela pieredze citu pakalpojumu nodrošināšanā.

Diskutējot par to, kādi konkrēti pakalpojumi būtu iekļaujami šādā veselības aprūpes modelī, ziņojuma autors sprieda, ka tas būtu vēl "smalki diskutējams jautājums". Ne visus pakalpojumus vajadzētu pārņemt tieši no Nīderlandes "groza" - pakalpojumu grozu var pielāgot atbilstoši vajadzībām, tostarp lemjot par zobārstniecības un onkoloģijas pakalpojumu pievienošanu.

Kontrolēta konkurence Nīderlandes sistēmā nozīmē, ka privātie veselības apdrošinātāji no vienas puses konkurē par klientiem jeb apdrošināšanas ņēmējiem, piedāvājot valsts noteikto pamata apdrošināšanas programmu par pēc iespējas izdevīgāku cenu, bet, no otras puses, iepērk veselības aprūpes preces un pakalpojumus no piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem uz pēc iespējas labākiem nosacījumiem.

Attiecīgi visiem iedzīvotājiem būtu pienākums iegādāties veselības apdrošināšanas pamata programmu, norādīts ziņojumā. Maznodrošinātajiem iedzīvotājiem to daļēji vai pilnībā apmaksātu valsts, savukārt apdrošinātājiem, kas būtu iesaistīti sistēmā, būtu pienākums pārdot apdrošināšanas pamata programmu par vienu un to pašu cenu un ar vieniem un tiem pašiem nosacījumiem visiem valsts iedzīvotājiem, kas attiecīgo apdrošinātāju izvēlas.

Nosakot apdrošināšanas pamata programmas cenu, apdrošinātājiem būtu jāizmanto visu valsts iedzīvotāju kopējais reitings, nevis apdrošināmo individuālās iezīmes, rosināts ziņojumā.

Tā kā indivīdu riska profili atšķiras, no risku izlīdzināšanas fonda apdrošinātājs vēl pirms pakalpojumu sniegšanas saņemtu papildu maksājumus par apdrošināšanas ņēmējiem, kuru riska profili apdrošinātājam būtu salīdzinoši neizdevīgi.

Komentējot šāda potenciāla fonda darbību, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins norādīja, ka tādā gadījumā būtu jāizvērtē fonda kapacitāte un tas, vai netiek prasīta lielāka summa nekā ir pieejama, lai apmaksātu pakalpojumus. Sevišķi izaicinoši tas būtu attiecībā uz īpaši dārgiem un sarežģītiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Līdztekus pašreizējais budžeta finansējums būtu nepietiekams šādu maksājumu nodrošināšanai.

Kņigina ieskatā, nevar pārņemt citas valsts sistēmu un to "ielikt" Latvijā.

Repše oponēja, ka šī modeļa ieviešana nodokļu sistēmā nekādas izmaiņas neparedz, bet tas vairāk ir budžeta tēriņu jautājums.

Līdztekus Balvu un Gulbenes slimnīcas apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis aģentūrai LETA sprieda, ka pāreja uz pilnīgu apdrošināšanu būtu ļoti riskanta.

Viņa ieskatā, sākotnēji jāsakārto ārstu sertificēšanās jautājums. Tāpat pirms jebkādu lielu reformu ieviešanas digitāli nepieciešams sakārtot lielo rindu pēc pakalpojumiem jautājumu.

Zeitmanis uzskata, ka labāki veselības aprūpes piemēri par Nīderlandi vērojami Itālijā, Vācijā un Igaunijā. Viņš rosināja ieviest hibrīdmodeli, kur apdrošināšana tiktu apvienota ar valsts stingru uzraudzību un esošās veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu. Viņš uzsvēra, ka jebkura šāda modeļa funkcionēšanai nepieciešams detalizēts un nopietns analītikas darbs.

Jau vēstīts, ka Repše domnīcā "LaSER" sagatavojis ziņojumu, ko Latvijas veselības aprūpes sistēma varētu aizgūt no Nīderlandes.

Domnīcā "Laser" pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji. Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo informāciju, SIA "Domnīca Laser" reģistrēta pagājušā gada 30.janvārī, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "DMT Pluss" lielākais īpašnieks Andris Kozlovskis, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, Virkas muižas īpašnieks un attīstītājs Kaspars Bergmanis, bijusī "Baltijas datoru akadēmijas" valdes locekle Agnese Paegle, SIA "MRS grupa" līdzīpašnieks Māris Mednis, Latvijas investīciju bankas "Prudentia" dibinātājs Ģirts Rungainis, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endžiņš un profesors Daunis Auers, kurš savulaik jau vadījis līdzīgu domnīcu "Certus", pārņemot tās vadību no bijušā politiķa Vjačeslava Dombrovska.

Nodibinājums "Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts LASER" reģistrēts 2024.gada 5.martā. Tajā kā amatpersonas norādītas Auers, Paegle un Uldis Spuriņš.