:format(webp)/nginx/o/2020/11/03/13452861t1h756d.jpg)
"Stabs, stabs, koks, koks, skola, māja, žogs, žogs... Vaiii, kas ar mani?!" Nedaudz pārfrāzējot leģendāro Gustavo hitu, šādi var raksturot sajūtas, kuras mācību gada nogalē pārņem daudzus vecākus. Nemitīgajā ikdienas skrējienā lavierējot starp darbu, mājas soli un bērnu nemitīgajiem skolas un ārpusskolas pasākumiem, kuri bieži vien iekrīt tieši brīvdienās, neatliek laika ģimenes atpūtai. Mēs nolēmām to mainīt, dodoties ekspresceļojumā.
Pienāca kārtējā nedēļas nogale, kas atkal solīja pārvilkt treknu svītru brīvdienu plāniem, jo jaunākajai meitai sestdien bija jāpiedalās hip-hop deju konkursā. Par spīti šim apstāklim, nolēmām nemest plinti krūmos un pēc pasākuma ar abām meitām doties jau vairākas reizes atliktajā izbraucienā uz vīra bērnības pusi – Kurzemi, kaut šoreiz tikai uz vienu dienu. Pēc nelielām domstarpībām, jo dažāda vecuma atpūtnieku gaumes var būt visai atšķirīgas, izlēmām par labu LVM tūrisma un atpūtas namam "Spāre", kas solīja plezīru pie ūdeņiem, plašu aktivitāšu klāstu un arī kādu pavisam īpašu jaunumu – pankūku meistarklasi brokastīs. Šis pasākums uzrunāja mūs visus, un sestdienas rītā sākām pakot ceļasomas.
Vērtīgu informāciju par atpūtas iespējām dabā ikviens var atrast īpaši šim nolūkam veidotā tīmekļvietnē mammadaba.lv. Te pieejami gan informējoši un izglītojoši raksti, maršruti iedvesmai, gan karte, kurā ar aprakstiem un papildu informāciju atrodami visi LVM tūrisma un atpūtas centri, kā arī izveidotās un uzturētās vairāk nekā 300 bezmaksas atpūtas vietas dabā. Izvēloties sev vajadzīgās atpūtas vietas pazīmes, var ērti atrast tuvāko un atbilstošāko.
Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, atklāšu – nākamās dienas pievakarē atgriezāmies mājās, kārtīgi izvēdinājuši galvu un ar sajūtu, ka esam atpūtušies pilnu nedēļas nogali. Kā mēdz teikt – reizēm mazāk ir vairāk. Bet nu par visu pēc kārtas!
Desiņu degustācija
Cerējām "Spārē" ierasties laicīgi, bet, kā jau tas ar cerībām mēdz notikt, šoreiz tās nepiepildījās – deju konkurss aizkavējās un ceļā devāmies tikai ap to laiku, kad bijām plānojuši jau sasniegt galamērķi. Katram mākonītim ir sava zelta maliņa – vēlajai izbraukšanai bija viens vērā ņemams pluss: saulei vakarā laižoties uz rietu, ceļā varējām priecāties par maģiski skaistiem Latvijas dabas skatiem.
Lai kliedētu bēdas par vēlo izbraukšanu, nolēmām, ka vakarā izklaidēsimies, sarīkojot desiņu degustāciju, – nopirkām trīs veidu cepamdesas, kečupu, dārzeņus, marinējumus, saldskābmaizi un nevarējām paiet garām dzērienam "Skaidrais mežs", uzķeroties uz mūsu plānotajai atpūtai ļoti atbilstošo nosaukumu.
Ar desām pilnu vezumu ierullējot "Spāres" teritorijā, mūs laipni sagaidīja atpūtas kompleksa pārvaldniece Nansija Grīnberga-Ivāne, iepazīstinot ar plašo teritoriju un ierādot namiņu. Gaumīgi askētisks interjers gaišos, latviskos toņos, daudz gaismas, pelēka lina gultasveļa, priedes koka grīdas, kāpnes un citas apdares detaļas – ienākot namiņā, iekštelpās bija jaušama patīkami mājīga koka smarža. Bijām patīkami pārsteigti par plašajām telpām – mūsu rīcībā bija sešvietīga atpūtas mājiņa ar trīs guļamistabām, kas izkārtotas trīs stāvos.
Uzzinājām, ka atpūtas kompleksā esot pieejami arī piecvietīgi un astoņvietīgi namiņi, bet mazākas atpūtnieku kompānijas var palikt centrālajā mājā iekārtotajos numuriņos.
Kamēr mēs ar vīru izlādējām auto, bērni uz televizora galdiņa jau bija atraduši dabas tēmai veltītas galda spēles un ķērās pie to izpētes. Izsniegusi grilēšanai nepieciešamos piederumus un norādes par apkures pults un grila izmantošanu, "Spāres" saimniece atvadījās no mums līdz nākamajam rītam, kad bija paredzētas pankūku brokastis.
Ja vēlaties rīkot pikniku Kurzemē un skaidri zināt, ka vēlaties kurt ugunskuru, mammadaba kartē var izmantot filtrēšanas iespēju un atrast visas atpūtas vietas, kurās pieejama īpaši ierīkota un droša ugunskura vieta. Tāpat var atrast atpūtas vietas ūdeņu tuvumā, vietas, kas aprīkotas ar nojumi, un tamlīdzīgi.
Vīrs centās pirms tumsas iestāšanās tikt galā ar mūžseno cilvēces misiju – kā iekurt uguni grilā, jo bijām aizmirsuši paķert līdzi sērkociņus, bet es ar meitām devos nelielā apgaitā gar ezeru, ķerot saulrieta mirkļus un, protams, selfijus.
Kad bijām iemūžinājušas bildēs visu, kas vien iespējams, netālu no "Spāres" centrālās ēkas atradām velonovietni un nolēmām izlocīt mašīnā nosēdētās kājas, izrullējot pa teritoriju ar velosipēdiem
Drīz vien drēgnajā pavasara vakara gaisā cauri ievu smaržai sajutām virmojam kārdinošu desiņu aromātu, kas aicināt aicināja doties uz namiņa pusi, lai novērtētu vīra cītīgās darbošanās augļus. Nekas īsti prātīgs no degustācijas gan nesanāca, jo bijām tik izsalkuši, ka mums visas desas likās vienlīdz gardas. Šķīvji bija tukši, vēderi pilni, un drīz vien par sevi lika manīt dienas nogurums, aicinot atmest domu par galda spēļu vakaru un doties pie miera.
Pankūku burves uznāciens
Priežu meža svaigais gaiss gādāja par saldu miegu gan lieliem, gan maziem. Pamodāmies līdz ar sauli, kas piepildīja namiņu ar mājīgi siltu gaismu, un izbaudījām rāmu rīta cēlienu. Malkojot citronu – timiāna tēju (labs veids, kā iziet no situācijas, ja aizmirsies paķert līdzi klasisko tēju), aizgājām līdz ezeram, lai pavērotu netālu no laipas peldošos gulbjus un noskaņotos brokastīm.
Tiem atpūtniekiem, kuri, līdzīgi kā mēs šoreiz, ir noskaņojušies laiskoties uz pilnu klapi, neapgrūtinot sevi ar brokastu gatavošanu, turpat atpūtas centrā “Spāre” tiek piedāvāts pavisam jauns pakalpojums, ko mums bija tas gods izbaudīt vieniem no pirmajiem, – pankūku meistarklase. Uzreiz jāteic, ka rezultātā ieguvām daudz vairāk nekā cerēts – nevis vienkāršu svētdienas pankūkošanu, kā mēs to bijām iedomājušies, bet gan vērienīgu performanci Karīnas Leinbergas-Lembergas vadībā.
Norunātajā laikā ar minūtes precizitāti pie mūsu namiņa durvīm ar platu smaidu klauvēja enerģijas pārpilnā Kurzemes garšu pazinēja Karīna žilbinoši greznā, eleganta piegriezuma priekšautā un apbruņojusies ar veselu lērumu dažāda lieluma kastu. Mēs savos ikdienišķajos džinsos un džemperos sajutāmies teju vai neomulīgi, bet ne uz ilgu laiku, jo par visu bija padomāts – jau pēc brīža arī mēs tikām sapucēti Karīnas sirdsdarbā izlolotajos smalkajos goda priekšautos, kuros, kā savā starpā izspriedām, nebūtu kauns apmeklēt pat pirmizrādi operas namā.
Un tad sākās tāda rosība kā bišu stropā – Karīna, kuras enerģija burtiski piepildīja visu telpu, paspēja gan uzburt pavasarīgu svētku galda klājumu, kur goda vieta bija ierādīta vietējo ražotāju svecēm un garšaugiem apdrukātām lina salvetēm, gan izglītot mūs pankūku cepšanas smalkumos, gan sarīkot vērienīgu vietējo mājražotāju gardumu degustāciju – aizvedot mūs Kurzemes garšu ceļojumā no pieneņu "kaperiem", kaņepju proteīna, topinambūru pulvera un sīrupiem līdz smeķīgiem sieriem, mandeļu krēmiem un neparastām zaptēm.
Atmosfēru papildināja sulīgi stāsti par Valdemārpils stārķiem (ikdienā Karīna ir Valdemārpils tūrisma dzīves vadītāja), piejūras zvejnieku sīkstumu, vietējām maizes cepšanas tradīcijām, gaidāmajām Mājas kafejnīcu dienām, un vēl, un vēl... no mozaīkas fragmentiem ļaujot mums salikt kopainu par Kurzemes cilvēku spēku, izdomu, vērienu un prasmi sadarboties.
Arī mēs, draudzīgi sadarbojoties plecu pie pleca, tikām pie brīnumgardām un instagrama cienīgām pankūkām, turklāt katram bija iespēja izvēlēties – saldo pildījumu, sāļo vai abus. Karīna neatteica padalīties arī ar gadu gaitā līdz izcilībai noslīpēto pankūku mīklas recepti, ko var atrast šeit.
Pāris stundās sasmēlāmies tik daudz jaunu garšu un iespaidu, ka, atvadoties un rakstot pateicības vārdus Karīnas sajūtu grāmatiņā, šķita, ka uz papīra ir pārāk maz vietas, lai izteiktu emocijas vārdos.
Piedzīvojumi meža takās
Neslēpšu, ka pēc spēcinošajām brokastīm mums uznāca mirkļa vājums atslīgt dīvānā ar televizora pulti rokā, tomēr pārvarējām slinkumu, saprotot, ka būtu grēka darbs laist vējā tik izcilus laikapstākļus. Radās doma apiet apkārt Gulbju ezeram. No Nansijas uzzinājām, ka tas ir iespējams un pastaigas garums ir aptuveni 7 kilometri. Izdzirdot šo ciparu, jaunākajai ģimenes atvasei sāka traki sāpēt kāja, bet vecākajai radās plāns ceļu apkārt ezeram mērot ar riteni.
Saprotot, ka vienoties par kompromisu mums var būt visai grūti, Nansija pameta lielisku ideju, kas nostrādāja kā glābējriņķis – doties īsākā maršrutā uz Ūdrakalna skatu torni, pa ceļam telefonā izspēlējot interaktīvo spēli "Meža dēkainis". Izdzirdot par spēli telefonā, mazajai tūristei kājas sāpes brīnumainā kārtā mitējās, un vienojāmies, ka iziesim vismaz pāris punktus – ja nepatiks vai atkal sāks sāpēt kāja, nāksim mājās.
Aktīvajā tūrisma sezonā LVM aicina Latvijas iedzīvotājus apmeklēt un iepazīt plašās atpūtas iespējas dabā, piedaloties vides spēlē “Meža dēkainis”. Pirms gada dalībnieki atzina, ka spēle ļāvusi viņiem atklāt vēl nezināmas vietas un devusi idejas brīvdienu maršrutiem. 2024. gadā vides spēle mudināja apmeklēt 35 dažādas atpūtas vietas, ierodoties galapunktā, atbildēt uz pāris vienkāršiem jautājumiem, pelnīt punktus un piedalīties veicināšanas balvu izlozē.
Rezultātā divu stundu laikā izgājām visus spēles punktus (nu, izņemot vienu – nobijāmies no ērcēm, jo uz to bija jābrien cauri priežu jaunaudzei), veiksmīgi atradām Ūdrakalna torni, no kura paveras iespaidīgs panorāmas skats uz apkārtni, un tajā arī uzkāpām (tiesa, katrs sev drošākajā augstumā), izstaigājām meža takas, jaunaudzes un stigas, izvingrojāmies, salīdzinājām dažādus čiekurus, izpētījām koku mizas, nogaršojām zaķkāpostus, priežu pumpurus un kārtīgi saelpojāmies saulē sasilušā priežu meža reibinoši smaržīgo gaisu.
Kamēr iemēģinājām "Dēkaini", mūsu pusaudze, kā jau tas šinī vecumā mēdz būt, izvēlējās pabūt vienatnē ar sevi un doties savā piedzīvojumā, lai pārbaudītu, vai ir iespējams atrast slepenu, iepriekš nevienam nezināmu meža celiņu, pa kuru tomēr ir iespējams apbraukt Gulbju ezeru ar velosipēdu. Jaunā takuzine atgriezās namiņā aptuveni 10 minūtes pēc mums. Uz jautājumu, kā veicās ekspedīcijā, saņēmām atbildi: "Episki!" (Tulkojumā no pusaudžu valodas tas ir ļoti pozitīvs vērtējums.) Un Nansijai tomēr esot taisnība – ar riteni pa mežu ezeram apbraukt tomēr nevar. Pusceļā to saprotot un nonākot nesaprotamā bezceļā, lieti noderējusi "Spāres" saimnieces ieteiktā lietotne, kas palīdzējusi atrast mājupceļu.
Aktīvi un pieredzējuši dabā gājēji atzinīgi novērtē LVM izstrādāto lietotni LVM GEO Mobile. Šis digitālais risinājums ir neatsverams rīks maršrutu veidošanai, jo tajā var redzēt gan zemes īpašnieku robežas, gan dažādu teritoriju ierobežojumus, kas būtiski, lai neieplānotu neatļautas darbības, piemēram, aizsargājamās dabas teritorijās. Tāpat lietotnē var izmantot dažādas fona kartes, kas sniedz papildu informāciju par apvidu, ko iecerēts apmeklēt, piemēram, reljefu, kas būtiski, plānojot maršrutu. Nomainot fona karti, savu galamērķi var aplūkot arī vēsturiskajā kartē un tā uzzināt, kas šajā vietā atradies pirms 100 gadiem.
Pārrunājot takās pieredzēto, lēnā garā pagatavojām pusdienas. Pēc maltītes attapāmies, ka ir jau pēcpusdiena un jāsāk paunot mantas mājupceļam. Īpaši neapmierināta ar šo ziņu bija jaunākā atpūtniece, kura mašīnā vēl labu laiku pukojās par to, ka tomēr nedevāmies izbraucienā ar laivu un nemēģinājām pierunāt Nansiju iestumt ezerā katamarānu. Sarunājām, ka šīs izklaides iekļausim plānos nākamreiz, jo ir sajūta, ka mēs "Spārē" noteikti vēl atgriezīsimies, lai mestos jaunos piedzīvojumos, jo to šajā vietā netrūkst.
Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".