Aiz priekškara: Krievi gandarīti par Trampu un zākā Eiropu

Lai saprastu krievu propagandas vēstījumus, ir jāiezīmē starptautiskais konteksts. Proti, gan divi miera plāni – ASV un Eiropas-Ukrainas, gan Trampa izteikumi, gan Francijas prezidenta Emanuela Makrona paustais, gan Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Visi šie notikumi norisinājās uz Krievijas raķešu triecienu Ukrainas pilsētām fona, tostarp raķetes trāpīja dzīvojamajām mājām Kijivā. Tramps saistībā ar šo uzbrukumu neizteica līdzjūtību upuriem, vien aicināja: “Vladimir, apstājies! Noslēgsim miera līgumu.” Tikmēr Makrons aicināja Putinu pārtraukt melot par to, ka vēlas mieru, tajā pašā laikā turpinot bombardēt Ukrainu.

“Par Ukrainu mēs gaidām tikai vienu atbildi: vai prezidents Putins piekrīt beznosacījumu pamieram. Ņemot vērā grūtības pārtraukt uguni, amerikāņu dusmām jābūt vērstām tikai uz vienu personu – prezidentu Putinu,” pauda Francijas prezidents.

Divi miera plāni

Atšķirībā no Eiropas Savienības (ES) valstu vairākuma Tramps ir paziņojis, ka ASV ir gatavas “de iure” atzīt Krimas okupāciju un iekļaušanu Krievijas sastāvā. Tāpat ASV varētu būt gatavas “de facto” atzīt Krievijas kontroli pār tās okupētajām Ukrainas teritorijām.

Vienlaikus Tramps ir uzsvēris, ka neredz iespēju, ka Ukraina varētu pievienoties NATO, turklāt paudis, ka drošības garantijas Ukrainai ir ES atbildība. Vislielāko Ukrainas un Eiropas sašutumu, bet krievu atzinību, protams, izraisīja Trampa paustais, ka no Krievijas puses vislielākā piekāpšanās ir tā, ka netiek iekarota visa Ukrainas teritorija.

Tikmēr Eiropas un Ukrainas kopējie priekšlikumi paredz, ka teritoriālie jautājumi tiks apspriesti un atrisināti pēc pilnīgas un beznosacījumu uguns pārtraukšanas. Tāpat tur teikts, ka Ukraina saņem uzticamas drošības garantijas, tostarp no Amerikas Savienotajām Valstīm (līgums, kas līdzīgs NATO līguma 5. pantam), uz laiku, kamēr sabiedroto vidū nav vienprātības par Ukrainas dalību NATO.

Ja ASV miera plāns paredz pašreizējo sankciju pret Krieviju atcelšanu, tad Eiropas un Ukrainas priekšlikums ir, ka sankcijas varētu tikt atceltas pakāpeniski, tikai pēc pilnīgas uguns pārtraukšanas. Tāpat Eiropas un Ukrainas priekšlikumi paredz, ka Krievija neliks nekādus šķēršļus turpmākai Ukrainas bruņoto spēku attīstībai, kas ir pilnīgā pretrunā ar Putina pausto, ka “speciālās militārās operācijas”, kā Kremlis dēvē pilna mēroga neizprovocēto iebrukumu Ukrainā, mērķis ir Ukrainas pilnīga demilitarizācija.

Šis konteksts ļauj labi saprast Kremļa ideologu retoriku, kas, ja vienkāršoti, ir šāda: Tramps ir salīdzinoši labais, bet Eiropa ir mūsu ļaunākais ienaidnieks. Kā to formulēja odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs, Tramps nav mūsu, bet Eiropa ir pret mums. Līdz ar to Eiropa, protams, esot “nacistiska” un “sātaniska”.

ASV telekanāla CNN informācijas avoti, kas pārzina miera sarunas, atklāja, ka Tramps privāti ir neapmierināts ar savu nespēju panākt kara izbeigšanu. Taču līdz šim viņa nepacietība nav izraisījusi nekādus centienus piespiest Krieviju pieņemt ārkārtīgi dāsnus nosacījumus.

Piemēram, Tramps varētu steidzami piegādāt ieročus Ukrainai, lai palielinātu kara izmaksas Krievijas spēkiem. Viņš varētu nosūtīt uz Kijivu “Patriot” pretraķešu sistēmas vai nodrošināt aizsardzību pret ballistiskajām raķetēm. ASV prezidents varētu arī noteikt sekundāras sankcijas valstīm, kas turpina pirkt Krievijas naftu un finansēt tās kara centienus. Taču Tramps, kā uzsver CNN, neko no tā nav izdarījis. Un viņa nevienlīdzīgā pieeja draud vēl vairāk sodīt kara upurus.

“Jo ilgāk Maskava runās, jo labāks, šķiet, būs darījums. Jo ilgāk tā cīnīsies, jo labāka, visticamāk, kļūs arī situācija kaujas laukā. Kremlim ir visi stimuli uzturēt diplomātiju dzīvu, pat lai parakstītu agrīnu, haotisku vienošanos, no kuras tas vēlāk varētu atteikties. Taču nav pamata uzskatīt, ka tas vēlas sarunas, kas faktiski atrisinātu karu, vai cīņu, lai to apturētu,” uzskata CNN.

Tas saskan ar domnīcas “Carnegie Endowment for International Peace” vecākās zinātniskās līdzstrādnieces Tatjanas Stanovajas uzskatu, ka Putins varētu piekrist mieram, kādu to piedāvā Tramps, lai gan Kremļa diktators nebūt nav atteicies no saviem maksimālistiskajiem mērķiem iznīcināt Ukrainas valstiskumu un suverenitāti.

“Jebkura vienošanās būtu taktisks manevrs – ieguldījums pārejas periodā, kura laikā Ukraina būtu spiesta pārtraukt pretošanos. Galvenā, neapspriežamā prasība būtu tāda, lai Rietumi pārtrauktu ieroču piegādi Ukrainai, kā arī citi nosacījumi, lai neļautu Kijivai stiprināt savu militāro pozīcijas pauzes laikā,” domā Stanovaja.

“Makrons ir geju gailis”

Krievi labi saprot, īpaši pēc Vitkofa vizītes pie Putina, ka galvenais šķērslis ceļā uz Maskavai izdevīgu kara noslēgumu ir Eiropas valstu iebildumi – gan atteikšanās “de iure” atzīt Krimas okupāciju, gan nostāja, ka sankcijas pret Krieviju tiek atceltas tikai pēc pilnīgas beznosacījumu uguns pārtraukšanas, gan atteikšanās (atšķirībā no Trampa) paziņot, ka Ukraina nekad netiks uzņemta NATO.

Līdz ar to visi Kremļa ideologi savu naidu un agresiju vērš pret Eiropu. Skaidrs, ka uz autoritārisma ceļa stāvošās ASV ar pozīciju, ka taisnība ir stiprākajam un svarīgas ir lielvalstu intereses, nevis starptautiskās tiesību normas, ir lielisks sabiedrotais Maskavai. Savukārt demokrātiskā Eiropa ar savu vēlmi ievērot tiesiskumu ir nāvīgākais ienaidnieks.

Tādējādi visi propagandisti bļāva, ka Eiropu vada “ārprātīgie, kas trakā skrējienā dodas pretī Trešajam pasaules karam”. Faktiski krievi sevi atmasko, paziņojot, ja Ukrainas karš nebeigsies uz Kremlim labvēlīgiem nosacījumiem, krievi ir gatavi iet “uz visu banku”.

Solovjovs ārdījās par Makrona izteikumu, ka Putins ir galvenais šķērslis ceļā uz mieru un pret viņu jābūt vērstām amerikāņu dusmām.

“Makrons – Mikrons, kura sievu varētu tēlot krievu aktieris Paņins (Aleksandrs Paņins, kurš nosoda Kremļa agresiju un ir biseksuāls – red.), ir geju gailis un merde (latviski: sūds),” studijā kliedza Solovjovs. Vienlaikus propagandists kārtējo reizi uzsvēra, ka Trešais pasaules karš būs tikai un vienīgi kodolkarš un no Eiropas valstu galvaspilsētām nekas pāri nepaliks. “Mēs nedraudam, mēs tikai konstatējam faktu,” uzsvēra Solovjovs.

Visa Kremļa ideologu varza savstarpēji sacentās, kurš vairāk dēmonizēs Eiropu. Apvainojumi bira kā no pārpilnības raga - sākot ar nacisma atdzimšanu un beidzot ar bezdievību un sātanismu. Pašpasludinātais “politologs” Sergejs Medvedevs pat aizrunājās tik tālu, ka Eiropā atdzimst cilvēku upurēšana, ar to domājot, Eiropas palīdzību Ukrainai, kas tikai “paildzinot cilvēku bojāeju”.

Civilizāciju karš un Ļeņina dāvanas

Līdztekus propagandisti saistībā ar Trampa gatavību atzīt “de iure” Krimas okupāciju un “de facto” Krievijas kontroli pār okupētajām teritorijām liekulīgi pauda, ka runa jau neesot par teritorijām, bet par tur dzīvojošajiem cilvēkiem, kas referendumā esot pauduši savu brīvo gribu piederēt Krievijai un ir kļuvuši par Krievijas pilsoņiem.

“Speciālā militārā operācija nav par teritorijām, tas ir civilizāciju karš, kura mērķis ir atgriezt Ukrainu atpakaļ pareizticīgajā civilizācijā,” pauda “kremlini”. Vienlaikus atkārtoti tika klāstīti nekādos pierādītos faktos nebalstīti apgalvojumi par ukraiņu “briesmu darbiem” Donbasā, it kā vēršoties pret krieviski runājošiem civiliedzīvotājiem.

Kārtējo reizi izskanēja vecās runas par to, ka Ukrainas valstiskumam neesot nekāda vēsturiska pamata, un Ukrainas valsts dibināšana bijusi nepamatota Ļeņina dāvana. Šajā kontekstā atkal izcēlās bijušais eiroparlamentārietis no Latvijas, tagad Krievijas propagandas raidījumu štata dalībnieks Andrejs Mamikins, kurš pauda, ka Ļeņins neatkarību “uzdāvināja” ne tikai Ukrainai, bet arī Baltijas valstīm.

“Dāvanas, kas tiek pasniegtas par velti, netiek novērtētas. Vērtība ir tikai tam, kas tiek izkarots, un Baltijas zemes no vienas vietas ir slacītas krievu asinīm,” klāstīja Mamikins. Tādējādi viņš kārtējo reizi apliecināja sevi kā melīgu imperiālistu, izliekoties neko nezinām par Neatkarības karu, kura laikā latvieši izkaroja sev brīvu un neatkarīgu valsti, kuru neviens nedāvināja.

Jāteic, ka Trampa retorika ir visai tuva krievu propagandas vēstījumiem, īpaši saistībā ar to, ka Krima pieder Krievijai.

Tikmēr CNN raksta, “ja Trampa administrācija kaut kādā veidā atzītu Krievijas suverenitāti pār Krimu, tā pārkāptu starptautiskās tiesības, kā arī vairākas deklarācijas un vienošanās, ko noslēgušas Amerikas Savienotās Valstis, tostarp pirmais Trampa administrācijas Baltais nams”.

Starptautisko tiesību eksperts un profesors Atvērtajā universitātē Nīderlandē Sergejs Vasiļjevs CNN norādīja, ka no starptautisko tiesību viedokļa šāds paziņojums būtu spēkā neesošs.

Krimas atzīšana par Krievijas daļu nozīmētu Trampa administrācijas 1994. gada Budapeštas memoranda pārkāpšanu, kurā ASV apņēmās respektēt Ukrainas suverenitāti un robežas apmaiņā pret to, ka Kijiva atsakās no saviem kodolieročiem.

Eseksas Universitātes tiesību profesore un tās Cilvēktiesību centra direktore Karla Ferstmane CNN sacīja, ka ASV atzītā Krievijas suverenitāte pār Krimu principiāli varētu sniegt zināmu svaru Maskavas apgalvojumam, ka pussalas statuss tika izlemts 2014. gada referendumā, ko Rietumu lielvalstis nosodīja kā fikciju.

Savukārt par Trampa reakciju uz Krievijas raķešu triecieniem pa Ukrainas pilsētām CNN raksta, ka tas bija vien “remdens ieraksts viņa kontā “Truth Social”, kurā, šķiet, viņš vairāk ir uztraukts par laiku, kad notika uzbrukumi, nevis par slaktiņu pret neaizsargātiem civiliedzīvotājiem”.

ASV televīzijas kanālā ieskatā “cits ASV prezidents, iespējams, būtu izteicis līdzjūtību upuriem, norādījis, ka apzināta uzbrukumu veikšana civiliedzīvotājiem ir kara noziegums, un piedraudējis ar sekām. Taču Trampa atbilde ir atbilstoša viņa ilgstošajai praksei atteikties saistīt šausminošu uzbrukumu rezultātus ar līderi, kurš tos pavēlēja veikt”.

Zīmīgu vēsti par tā saukto ASV miera plānu Eiropai ir nodevis bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurš sociālajā tīklā “X” vēsta: “Eiropa saskaras ar vēsturisku izvēli – vai nu aizstāvēt starptautiskās tiesības, turpinot atbalstīt upuri, lai kas arī būtu nepieciešams, vai mēģināt saglabāt ASV atbalstu pārējā Eiropā, atsakoties no daļas vai visas Ukrainas. (...) Tieši tagad, šodien, mēs saskaramies ar lēmumu, kas noteiks Eiropas nākotni. Vai nu sakožam zobus un cīnāmies par Ukrainas pilsētām, debesīm, tranšejām un pludmalēm, vai arī vicinām kaunpilnas padošanās balto karogu, metam savus draugus krokodila priekšā un drebam aiz krūmiem, līdz ēdienkartē parādīsies mūsu pašu valstis”.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024